Skolotāja par miljonu

Tomēr vienu īpašību min katrs – Danai piemīt spēja redzēt izglītības lielo bildi – un nevis vienas sākumskolas vai Cēsu reģiona, bet valsts mērogā. "Dana ir izcila līdere, izcila vizionāre – redz lietas nevis rīt, parīt, bet jau aizparīt. Viņai ir spēja redzēt Latvijas izglītības nākotni," teic pirmsskolas izglītības metodiķe Arta Bildere. Pēc sarunas ar Danu un kolēģiem šķiet likumsakarīgi, ka tikai pirms dažiem gadiem sabiedriski aktīvu vecāku dibinātā skola, kurā pirmajā gadā uzņēma deviņus bērnus, nu ir ceļš uz zināšanām jau 60 audzēkņiem. Taču likumsakarīgi nenozīmē pašsaprotami – šo panākumu pamatā ir nebaidīšanās no izaicinājumiem un apziņa, ka viss ir iespējams, ja ir vēlme uzņemties iniciatīvu un darīt. Dana ar savu piemēru to māca arī bērniem un dzīvē ievēro principu izmest vairākas makšķeres un iet tajā virzienā, kur ķeras. Savā ziņā šāda "makšķeres izmešana" bija arī kolektīvi ar skolas mācībspēkiem pieņemtais lēmums pretendēt uz The Global Teacher Prize balvu, kas sava vēriena dēļ neoficiāli tiek dēvēta par pedagoģijas Nobela prēmiju. Uzvarētāja ieguldījums bērnu un jauniešu attīstībā tiks atlīdzināts ar prēmiju miljona dolāru apmērā, taču Dana par savu uzvaru sauc jau iekļūšanu to 50 pedagogu vidū, kuru stāsti novērtēti un izcelti starp 8000 pieteikumu. No Baltijas viņa šogad ir vienīgā, kas tikusi tik tālu. Ārpus šabloniem Indiešu miljardiera un mecenāta Sanija Varkeja dibinātais fonds, kas otro gadu piešķirs miljonu dolāru par izcilu ieguldījumu izglītībā, nemeklē perfekto skolotāju klasiskajā izpratnē – kādu, kurš pēc priekšrakstiem pasniedz mācību vielu un gādā, lai skolēni teicami nokārtotu eksāmenus. Patiesībā tikai daži no vērtēšanas kritērijiem tieši attiecas uz skolotāja darbu klasē. Bez tā vērā tiek ņemts gan pretendenta ieguldījums sabiedrībā, gan globālās pieejas integrēšana un tolerances mācīšana, gan cilvēku pievēršana pedagogu profesijai. Piemēru tam var atrast Cēsu Jaunajā sākumskolā, kurā nodarbības vada arī cilvēki, kas nekad nebija domājuši kļūt par pedagogiem, bet nu lēnām par tādiem izaug. "Dana ļoti strādā ar skolotājiem. Manuprāt, pedagogi reizēm šabloniski pieiet darbam, un Dana cenšas viņus izsist no tā standarta pedagoga redzējuma. Tas prasīs laiku, bet domāju, ka viņai izdodas arvien labāk. Redzu, ka viņas personība ir tāda, ka citi ieklausās un ņem no viņas piemēru," SestDienai pauž skolas psiholoģe Baiba Griščuka, kas darbu skolā sāka pēc tam, kad trīs viņas bērni tajā jau mācījās. "Dana ir cilvēks īstajā vietā," uzskata arī viena no skolas dibinātājām Evija Kosīte, kuras trīs atvases arī mācās Cēsu Jaunās skolas pirmsskolas grupā. "Viņa spēj dzirdēt un just bērnus, just cilvēkus, atrast īstos vārdus. Kad meklējām skolai direktoru, Dana bija tā, kas mūs pārliecināja. Tā bija tāda spēcīga intuīcija, sirdsgudrība. To varēja vienkārši just, to nemāca grāmatās, bet tas cilvēkam tiek Dieva dots." Vecākus pārliecināja arī tolaik vēl topošās direktores pedagoģiskā profesionalitāte. "Viņa ārkārtīgi daudz lasa, meklē atbildes. Tas ir tas, ko mēs arī gribam, – lai skolā bērniem ir vēlme meklēt, neapstāties, visu laiku attīstīties. Dana vienkārši pati par sevi to visu ar savu rīcību un darbiem parāda," taujāta, kāpēc tieši Dana būtu pelnījusi plūkt arī starptautiskās atzinības laurus, uzskaita Kosīte. Iekļūšana labāko 50 vidū Danai bija pārsteigums – viņa paralēli startēja vēl citā projektā, kurā jau bija tikusi līdz otrajai kārtai. Kad pienācis e-pasts, lasot virsrakstu, domās bijusi citur. "Zināju, ka esmu otrajā kārtā, tāpēc domāju, ka man atsūtīta praktiskā informācija. Lasu un saprotu, ka kaut kas neiet kopā," atminas Dana. Lielākais gandarījums gan bijis nevis tad, kad saņemts apstiprinājums par tikšanu labāko vidū, bet oficiālajā izziņošanas dienā, kad tapis skaidrs, cik milzīga patiesībā bijusi konkurence. Dana uzsver, ka neuzskata sevi par labāko skolotāju, un norāda – 50 izvirzīto vidū ir cilvēki, kuri gadiem ilgi devuši ieguldījumu izglītībā un ar savu pedagoga darbu sasnieguši tūkstošiem bērnu. Tomēr, ja būtu jānosauc savs trumpis jeb spēka punkts, to varētu raksturot kā pašpārliecinātību, ka spēj izdarīt jebko, kas nepieciešams. "Es ticu, ja vajadzēs, – varēšu 7. klasē mācīt ķīmiju pēc būtības, lai gan man ķīmija ir svešs lauciņš. Ne visiem obligāti jābūt tādiem, bet tā ir mūsdienu cilvēka pieeja – ja tev kaut ko vajag, tu iepazīsti, iemācies, izproti un vari nodot tālāk," tā Dana. Cēsu Jaunajā sākumskolā viņa ir mācījusi teju visus priekšmetus – matemātiku, sociālās zinības, ētiku, mūziku, angļu un franču valodu, pat vadījusi sporta nodarbības, kad sporta pedagoga nav uz vietas. Vairāk par pedagogu "nobelam" nominēto Danu Narvaišu un Cēsu Jauno sākumskolu lasi žurnāla SestDiena 18.decembra numurā!