Modrībā par savu godu apņemos visiem spēkiem censties: būt uzticīgs Dievam un Latvijai, palīdzēt tuvākajam katrā brīdī un pildīt skautu likumus, – skautu solījumu kādā brīdī citē Jānis Iklāvs. Viņam tie nav tukši vārdi. "Ja tu vienreiz esi skauts, tad vienmēr skauts," saka 28 gadus vecais puisis. Neviens nekad nezina, kurp viņu vedīs ceļš, bet skautu būšana ir uz mūžu.
Jāņa skauta formas tērps būtībā ir sava veida vizītkarte. Uz labā pleca ir uzšuves no pēdējām nometnēm, priekšā līdztekus vpasaules skautu emblēmai ir apliecinājums, ka puisis ir no Latvijas. Pie kreisās krūts ir Latvijas skautu priekšnieka nozīme, bet virs tās auseklīšu zīmes apzīmē gadu skaitu skautojot. Uz kreisās rokas atrodas Ložmetēju kalna roveru cilts emblēma, kurā viņš darbojas, bet ap kaklu ir vadītāja kaklauts, kuram vienā galā ir iesiets mezgliņš, kas simbolizē vienu ik dienu paveicamo labo darbu. Ar vārdiem tas, protams, nav rakstīts uz formas, bet savā ziņā trūkst paskaidrojuma, cik ļoti lepns par savu darbu ir Latvijas skautu priekšnieks. Bet, no otras puses, – par to visiem liecina puiša aizrautība un paveiktais, vadot Ogresgala 5. skautu un gaidu vienību un īstenojot kaut vai tik dullas idejas, kā 152 stundās ar motocikliem apbraukt Latvijas robežu. Savukārt daži par vēl trakāku ideju varētu uzskatīt vēlmi ikdienā strādāt bērnudārzā, ko Jānis dara ar prieku.
Nepretendē iedot mātišķumu
Pēc profesijas Jānis ir pirmsskolas izglītības skolotājs, strādā bērnudārzā par vadītāja vietnieku izglītības jomā un ar savu darbu lepojas. Tam nevajadzētu būt nekam neparastam – redzēt vīrieti strādājam bērnudārzā –, bet tas, kā viņš šajā jomā nonācis, gan ir nedaudz garāks stāsts. Vidusskolā mācīšanās neesot bijusi ne otrajā, ne trešajā, ne piektajā vietā. Skolu nav kavējis, tomēr mācības nav likušās saistošas, interesējušas citas lietas. 11. klasē pie sevis domājis: "Ja kādreiz dzīvē vēl mācīšos pēc vidusskolas, es gribētu būt skolotājs." Iklāvs neslēpj, ka viņam patīk savās zināšanās dalīties ar citiem, turklāt tas padodas un ir sajūta, ka kaut kam esi noderīgs. Studēt gan sācis ģeoloģiju, tomēr bez pārsteigumiem sapratis, ka tas nav domāts viņam. Bijušas augusta pašas beigas, un, nevēloties palaist vējā veselu gadu, Jānis iegūglējis, kur vēl pieņem dokumentus. Iespēja atrasta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, bet puisis pārskatījies un izraudzījies maģistra līmeņa programmu. Tomēr studijas sācis – personāls bijis atsaucīgs, un Jānis ar citu datumu pieteikts pirmsskolas izglītības skolotāju bakalaura līmeņa programmā.
Pirmajā gadā viņš sēdējis auditorijas pašā aizmugurē, turklāt bijis vienīgais students vīrietis – apkārt tikai studentes. Pats bērnudārznieka statusā nekad nav bijis, divas reizes vien garāmejot pirms 20 gadiem tur viesojies, tāpēc priekšstats bijis visai vispārīgs. Otrajā kursā, saklausījies dažādas gudrības, jau sēdies tuvāk, līdz sportiskas intereses pēc atbildējis uz pāris darba sludinājumiem bērnudārzos. Tikai tāpēc, lai apskatītos, cik šāda profesija ir pieprasīta. Darbs būtībā bijis jāsāk tajā pašā dienā. Pēc laika puisis jau sēdējis pirmajā solā un mācījis savas kursabiedrenes. "Es nepretendēju, ka iedošu bērniem to mātišķumu un mīļumu, tas nav vajadzīgs no manas puses. Ģimenē tāpat ir divi cilvēki – māte un tēvs. Skandināvijā tas ir normāli, ja bērnudārzā ir vīrietis un sieviete, un neviens nestaigā ieplestām acīm." Viņš gan tagad stāsta, ka laiks, kad sācis strādāt, nav bijis īpaši veiksmīgs. Nīderlandē tobrīd bijis ļoti liels pedofilijas skandāls, kurā iesaistīts bijis tieši vīrietis audzinātājs. Tam sekojušas arī piezīmes no bērnu vecākiem, kas nav pārsteidzis, jo stereotipu izplatība Latvijā nav retums. Tagad gan viņš no vecāku puses nejūtot greizus acu skatienus un spiedienu.
Pirms četriem gadiem uz Ogresgalu no Rīgas Jāni atvedusi mīlestība, un arī te, Ogresgala vispārējās pirmsskolas izglītības iestādē Ābelīte, darba atrašana nav bijusi problēma. Gadu laikā gan novērota arī savā ziņā bēdīga tendence – aizvien biežāk bērni viņu bērnudārzā nosauc par tēti. Jānis uzskata: tas ir indikators, ka ģimenē kaut kas nav kārtībā. Tā esot riebīga sajūta, ka viņš bērna dzīvē sāk ieņemt lomu, kas nav viņa. Skaidrot gan tēva lomu nenākas, bērns pats apraujas, bet var just, ka viņam trūkst izpratnes.
Īstenībā šāda Jāņa izvēle ir pat likumsakarīga, jo viņš jau no 15 gadu vecuma strādājis par pedagoga palīgu, savukārt skautu nometnes vada kopš 18 gadu vecuma.
Aizķēries pie skautiem
Mazskauts, skauts, rovers un skautu vadītājs – Jānis pats izgājis cauri visiem šiem posmiem un šobrīd var teikt, ka pusi no savas dzīves veltījis skautismam. Vēl skolas laikā amatmācības skolotājs bijis Jūras skautu vadītājs, kurš vienā no pēdējām stundām piedāvājis vasarā atbraukt uz skautu nometni Lielupē, uz salas. Tagad uz blakus salas Jānis vada pats savas vienības nometni. Aizbraucis, iepaticies, atradis sev līdzīgi domājošos un aizķēries. Būtībā aizrāvusi tieši vadītāju attieksme un nodarbību kvalitāte, kā arī tur satiktie cilvēki. Arī Latvijas gaidu priekšniece Agnija Jansone SestDienai kā vienu no iemesliem, kāpēc darbojas gaidās, min piederības sajūtu kaut kam lielākam.
Jānis neslēpj, ka tagad cilvēku attieksme pret viņa aizraušanos tomēr ir citāda. "Tad, kad es skautoju, daudzi skatījās uz mani ar nelielu nicinājumu, nievājumu – ai, ko tad tu tur atkal kaut kādos pārgājienos ej! Tagad, kad satieku tos pašus cilvēkus, viņi saka: "O, tu vēl joprojām to dari, tas ir tik forši. Žēl, ka es nedarīju!" stāsta Jānis, piebilstot, ka tikai tagad viņa vienaudži spēj to novērtēt. Tā ir dzīves pieredze, ko neviens nevar atņemt.
Miera izlūks
Skauts ir patiess, skauts ir dabas draugs, skauts ir darbīgs un taupīgs – šie ir vien daži no desmit skautu un gaidu likumiem. Jānis skaidro, ka būtībā tās ir sava veida dzīves atziņas un tikumiskās vērtības, lai katrs varētu dzīvot pilnvērtīgu, cienījamu dzīvi. Nepareizs ir arī pieņēmums, ka skauti un gaidas apgūst tikai izdzīvošanai dabā nepieciešamās prasmes, ko nereti var redzēt filmās. Programma balstās gan uz fizisko, gan psiholoģisko, gan sociālo un garīgo sfēru. Nodarbība skaitās kvalitatīva, ja pieskaras katrai no šīm jomām.
Starp vērtībām noteikti ir arī patriotisms. "Kas tas par vīru, kurš nemīl savu valsti, kurā viņš dzīvo?" retoriski jautā Jānis. Skautam šis jautājums ir lieks. Protams, vienmēr var atrasties indivīds, kam būs sava nostāja, taču mērķis ir audzināt savai valstij lojālus pilsoņus, uz kuriem var paļauties. Atšķirībā no jaunsardzes gan tā nav militāra organizācija. Kā ir teicis skautisma pirmais un vienīgais prezidents Kārlis Goppers, vārds "skauts" no angļu valodas nozīmē "izlūks", un skauts ir miera izlūks, nevis kara izlūks, uz to tiek likts liels uzsvars.
Visu rakstu par Latvijas skautu priekšnieku Jāni Iklāvu un skautiem Latvijā lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!