Dienu pēc tam, kad zirgu gaļas skandāls pārkāpa arī Latvijas robežu, Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā šķietami nekas par to neliecināja. Pagājušās nedēļas ceturtdienas rītā pie stendiem lielākoties drūzmējās pensionāres, kuras nolūkoja kādu desas luņķi, iespējams, kumosu nogaršoja, samaksāja, rūpīgi pārskaitīja atlikumu un prom bija. Tomēr, ja šeit uzturējās ilgāk, tad gan varēja pamanīt, ka šajā rītā kaut kas ir citādi. «Lūdzu, lūdzu, pagaršojiet, saimniecīt,» kāda miesās kupla pārdevēja ar speķainu priekšautu pāri vitrīnai uz dunča gala savai pircējai sniedza kūpinājumu. «Garšojat, vai zirga gaļas nav?» nākamā rindā stāvētāja, to vērodama, ķiķināja. Degustētāja atjokoja, ka zirgu gaļa nevarot būt tik taukaina. «Zirgu gaļu iztirgoju jau no paša rīta,» viņām līdzi turēja arī pārdevēja no otras vitrīnas puses. Visas smējās, jo zirgu gaļas skandāls bija pateicīgs joku temats, bet pie šī stenda tas arī viss.
Būs mācība
Pie citiem stendiem gan viss nebija tik vienkārši. «Pirms gada cilvēki tieši meklēja to zirgu gaļu, bet šorīt visi baidās un prasa, vai tik nav iemalta desās,» sūkstās kāda pārdēvēja ar uzkasītu blondu matu ērkuli. Lielveikalus, šķiet, šī situācija ietekmēja nopietnāk. Ziņa, ka Eiropas zirgu gaļas skandāls skāris arī Latvijas uzņēmumu Forevers (vēlāk tam pievienojās arī citu ražotāju vārdi), kura produkcijā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atradis rikšotāju DNS, lielveikaliem visai ātri to lika izņemt no saviem plauktiem. Pats uzņēmums gan norāda, ka PVD nav pamata nākt klajā ar šādiem paziņojumiem.
Par liellopu gaļas aizstāšana ar zirgu gaļu vairākās Eiropas valstīs patērētājiem galvenokārt ļāva uzzināt Eiropas Komisijas (EK) Ātrās brīdināšanas sistēma jeb RASSF, par kurā ievietotajiem paziņojumiem automātiski tiek informētas visas dalībvalstis. Dienā šajā sistēmā nonāk aptuveni 3–5 brīdinājumi, kuri Latviju lielākoties gan neskar. Tomēr gadījums ar zirgu gaļu liek vaicāt, vai Eiropas mērogā nenotiek arī citas līdzīgas sistēmiskas krāpšanās ar pārtiku, kurām vienkārši «paveicies» nenonākt zem atbildīgo institūciju lupas. Visas preces nekad nebūs iespējams pārbaudīt, atzīst PVD. Tomēr dienests cer, ka zirgu gaļas skandāls ražotājiem būs mācība. «Ne vienmēr lielākais sods ir naudas sods, un ne vienmēr lielākās nepatikšanas ir kontrolējošo institūciju pastiprināta uzmanība,» norāda PVD pārstāve Ilze Meistere.
Izseko no valsts uz valsti
Paziņojumi EK Ātrās brīdināšanas sistēmā parādās gadījumos, ja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm konstatē pircēju maldināšanu vai draudus veselībai. «Tālāk ir darbs konkrētas valsts uzraudzības dienestam, kurš veic pārbaudes un par to rezultātiem informē šajā pašā sistēmā. Tādējādi ir iespējams izsekot piesārņotās pārtikas ceļiem visā Eiropas Savienības teritorijā,» stāsta Ilze Meistere. Ja dalībvalsts konstatē patērētāju maldinošu vai apdraudošu pārtiku, tad brīdinājuma ziņojums kontaktpunktam ir jānosūta 48 stundu laikā, kopš tas tapis zināms. Savukārt EK pārējās dalībvalstis par to ir jābrīdina diennakts laikā pēc šā brīdinājuma saņemšanas.
Eiropas zirgu gaļas skandālam kājas aug Īrijā, kur regulāro pārbaužu laikā īru un britu ražotajos liellopu gaļas burgeros atklāja zirgu gaļu. PVD mierina, ka patlaban runa drīzāk ir par pircēju maldināšanu, nevis draudiem veselībai — zirgu gaļa ir aptuveni četras reizes lētāka par liellopu. Tiesa, draudi veselībai nav pilnībā izslēgti, jo zirgu gaļa var saturēt veterināro medikamentu fenilbutazonu, kas retos gadījumos cilvēkam spēj radīt asinsrades traucējumus. Pēc skandāla nākšanas gaismā EK visām dalībvalstīm lika veikt testus zirgu DNS noteikšanai liellopu gaļā. Latvijā tika ņemti 50 paraugi. Bez tiem vēl ir plānots ņemt desmit gaļas paraugus kautuvēs, lai pārbaudītu cilvēkiem bīstamā veterinārā medikamenta klātbūtni.
Īpašu vērību zirgu gaļas skandālam ir pievērsusi Lietuva, kas šā gada otrajā pusē pārņems Eiropas Savienības prezidējošās valsts grožus. Savas prezidentūras laikā tā sola veltīt pastiprinātu uzmanību pārtikas drošības jautājumiem. Citu starpā Lietuva savā teritorijā ir aizliegusi Latvijā ražoto Kuršu zemes gaļas konservu tirdzniecību, kuros zirgu gaļas klātbūtni konstatēja Vācijas pārtikas apriti uzraugošā institūcija. Uzņēmums zirgu gaļas izmantošanu savā produkcijā gan noliedz.
Zem lupas ne tikai pārtika
Zem EK lupas Eiropas Savienībā nonāk ne tikai pārtikas produkti, bet arī tā dēvētās nepārtikas preces un pakalpojumi, kuru drošība uzrauga RAPEX jeb Ātrās informācijas apmaiņas sistēma. Atšķirībā no pārtiku uzraugošās sistēmas RAPEX internetā ir brīvi pieejama ikvienam patērētājam, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Svetlana Mjakuškina. Par bīstamām precēm tur var uzzināt, gan pateicoties katras dalībvalsts atbildīgā dienesta darbam, gan iedzīvotāju ziņojumiem. Patērētāju sūdzību pamatotību gan pārbauda konkrētās valsts atbildīgā institūcija. Visbiežāk šajā sistēmā tiek ziņots par precēm, kas ražotas ārpus Eiropas Savienības.
Pērn bīstamo preču vidū RAPEX visvairāk parādījās rotaļlietas, kā arī individuālās aizsardzības līdzekļi — atstarotāji, aizsargvestes, ķiveres un tamlīdzīgi. Latvija 2012.gadā pārējām valstīm paziņoja par 11 precēm ar nopietnu risku, kas tika saskatīts vairāku veidu šķiltavās, bērnu apģērbā un pārtikas imitācijas precēs. Pie pēdējām var piederēt, piemēram, dušas želejas pudele, kas izskatās un smaržo gluži kā jogurts, tādējādi radot saindēšanās risku. Savukārt citas preces uzskata par bīstamām, jo to lietošana var novest pie traumām. Piemēram, jaunākajā RAPEX ziņojumā ir brīdinājums par Ķīnā ražotu matu trimmeri, kā izmantošana draud beigties ar strāvas triecienu. Kā bīstams novērtēts arī no Ķīnas nācis alkometrs, kas alkoholu «uzost» nemaz nav spējīgs.
Veikalnieki gaida atbildi
Latvijas lielajām tirdzniecības ķēdēm līdz šim no saviem veikaliem pārsvarā ir nācies izņemt nepārtikas preces. Zirgu gaļas skandālu var uzskatīt par pirmo, kas nopietni ietekmējis Latvijas lielveikalu plauktu saturu. Pēc PVD paziņojuma par zirgu gaļas klātbūtni Forevers un Kuršu zemes produkcijā lielākās ķēdes — Rimi, Maxima, Top! u.c. — no tirdzniecības izņēma tos abu uzņēmumu produktus, kuru sastāvā bija minēta liellopu gaļa (līdz raksta nodošanai PVD bija ziņojis par šiem diviem uzņēmumiem, taču pieļāva, ka līdzīgi atzinumi varētu vēl sekot, jo pārbaudes turpinās). Savukārt Rīgas Centrāltirgus piedāvājumā tie Forevers un Kuršu zemes produkti, uz kuriem savu uzmanību vērsa PVD, atrodami nebija.
Vai lielveikali šo uzņēmumu produktus pircējiem piedāvās atkal, būs skaidrs pēc visu PVD pārbaužu beigām. «Otrs variants būtu, ja paši ražotāji saņemtos un atklāti deklarētu, kuros produktos ir zirgu gaļa. Tas arī mēs varētu domāt, kā rīkoties tālāk,» norāda Maxima pārstāvis Ivars Andiņš.
Izredzes, ka piepildīsies pēdējais no variantiem, ir visai mazas, jo zirgu gaļas skandālā iesaistītie uzņēmumi PVD atzinumus apšauba vai arī no atbildēm izvairās. Gaļas pārstādes uzņēmuma Forevers pārstāve Anita Lancmane sākotnēji norādīja, ka tā esot viņu nomelnošanas kampaņa, bet pirmdien viņa Sestdienai pauda, ka PVD nav nekāda pamata izplatīt šādus apvainojumus, jo dienesta inspektori uzņēmumam nevarot uzrādīt Vācijā veikto analīžu rezultātus. Turpretī PVD pārstāve Meistere norāda, ka rezultāti no Vācijas laboratorijas uzņēmumam ir nosūtīti gan elektroniski, gan nodoti klātienē. No plašākiem komentāriem līdz administratīvās lietas izskatīšanai 12.martā (par konstatētajiem pārkāpumiem administratīvās lietas uzsāktas visos gadījumos) izvairās arī lopkautuve SIA Aibi, kas, pēc PVD paustā, Foreveram piegādāto zirgu gaļu uzdeva par liellopu gaļu. Proti, pavadzīmēs esot redzami zirgu identifikācijas numuri, taču skaidri norādīts, ka tā ir liellopu gaļa.
Vaļsirdīgāki gan bija lopkautuvē Heinors, kas arī ir Forevera piegādātāju vidū. «Mums vienkārši trāpījās daži zirgi, un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī vēlāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» aģentūrai LETA pauda Heinors īpašnieks Edgars Turcis. Forevers to komentēt atsakās.
Grib izsist labumu
Savukārt Rēzeknes gaļas kombināts, kura ražotajos konservos zirgu gaļas DNS esot atradis Lietuvas PVD, šo skandālu plāno vērst sev par labu, paziņojot, ka drīzumā sāks ražot zirgu desu. Gaļas skandāls, iespējams, varētu nest arī citas pārmaiņas. «Laiks un pārbaudes ievieš savas korekcijas,» saka Ilze Meistere, atgādinot par savulaik atklāto piena tauku aizvietošanu ar augu taukiem, kā rezultātā radās tādi jēdzieni kā siera vai krējuma izstrādājums. Laiks rādīs, vai desas mums turpmāk nāksies dēvēt par liellopu gaļas izstrādājumu.
Kā rīkoties, ja šķiet, ka produkts bīstams?
Ja rodas aizdomas, ka tiek pārdota veselībai bīstama pārtika vai arī tāda, kuras reālais sastāvs neatbilst marķējumam, pircējs var vērsties sava reģiona PVD pārvaldē, zvanīt uz automātisko atbildētāju 67027402, atstājot maksimāli precīzu informāciju par iespējamo pārkāpumu, vai arī aizpildīt formu internetā http://ej.uz/pvd_sudzibas.
Pērn PVD saņēma 1759 sūdzības, no kurām pamatotas izrādījās 40%. Tas nozīmē, ka šī nebūs īstā vieta, kur vērsties gadījumos, kad nepamatoti gribas ieriebt kādam ražotājam vai konkurentam.
Savukārt, ja bīstama šķiet kāda nepārtikas prece, tad patērētājam jāvēršas PTAC, ziņojot pa tālruni 67388639, e-pastu [email protected] vai arī aizpildot formu internetā http://ej.uz/ptac_sudzibas.
Par bīstamām ir uzskatāmas tādas preces, kas var izraisīt vai ir izraisījušas traumas (piemēram, pārāk garas auklas bērnu apģērbam, kas rada nosmakšanas risku) vai saindēšanos (piemēram, dušas želeja, kuras iepakojums un smarža atgādina jogurtu).
Ja sūdzība izrādās pamatota, tad PTAC par bīstamo preci ziņos RAPEX.