Diena jau rakstījusi, ka pašreizējam LTV un LR finansēšanas modelim ir būtiskas nepilnības - abu mediju lielāko budžeta daļu veido valsts dotācija, kas atkarīga no ikgadējiem politiskajiem lēmumiem un tādējādi «atver» medijus politiskai ietekmei un neļauj tiem plānot attīstību. Skaidrs modelis, kā turpmāk finansēt LTV un LR, izvairoties no šiem riskiem, darba grupā nav izstrādāts. Tomēr darba grupas līdzpriekšsēdētāja LU profesore Inta Brikše atzinīgi vērtēja ideju par akcīzes nodokli, jo varētu radīt papildu finansējuma plūsmu sabiedrisko mediju budžetā. Idejas autors Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdis Ilmārs Muuls skaidro, ka nevienā citā valstī tik plaši netiek izplatītas televīzijas programmas, kas nav veidotas ES. Lielāko īpatsvaru no tām veido Krievijas jurisdikcijā esošu televīziju programmas, bet tas tāpat attiektos arī uz ASV programmām. I. Muuls stāsta, ka, pat nosakot simbolisku samaksu par katru šīs programmas abonementu, kopējais finansiālais ieguvums varētu būt diezgan ievērojams. Piemēram, ja par katru ārpus ES veidotās programmas abonentu būtu jāmaksā 10 santīmu mēnesī, pēc LEKA aplēsēm varētu iegūt pat 8,5 miljonus latu. I. Muuls gan norāda, ka realitātē šī summa būs zemāka, jo abonenti no kādām programmām atteiksies. Tad ieguvēji būtu ne tikai sabiedriskie mediji, bet arī citas pašmāju televīzijas. Akcīzes nodokļa ieviešanu par labu domu komisijas sēdē nosauca arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
«Ja tas notiks, kamēr es esmu komisijas vadītāja, tas ir ļoti reāli,» atbildīgās komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) vērtē iespēju, ka akcīzes nodoklis varētu tikt ieviests. Šonedēļ komisijas sēdē ieceri atbalstīja vai vismaz pret to neiebilda arī pārējie komisijas locekļi, taču Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka nav skaidrības, kas šo nodokli varētu administrēt. Kritiskāki pret šo ideju ir kabeļoperatori. «Ir vērts pievērst uzmanību, ka par tādu lietu nekur pasaulē nav dzirdēts,» saka Baltkom preses pārstāvis Lauris Kļaviņš. Savukārt IZZI pārstāvis Artis Jurkevics norāda, ka jebkura nodokļa uzlikšana atsauksies uz abonēšanu. Tad būšot jāiet divi ceļi - vai nu jāpalielina abonēšanas maksa, vai arī jāsamazina retranslēto kanālu skaits. Lattelecom pārstāvis Toms Meisītis norādīja, ka būs grūti izkontrolēt mazos kabeļoperatorus, jo pašlaik par daudziem informācija nav publiski pieejama. Arī I. Muuls norāda, ka pašlaik ir ļoti liela pelēkā biznesa daļa, taču, ja tiktu noteikts akcīzes nodoklis, tas paredzētu pavisam citas likumdošanas prasības. Esot iespējams izstrādāt mehānismu, kā to kontrolēt, un «tas nav tik fantastiski grūti».