1963. gadā dzimušajam I. Bazjakam 1999. gada janvārī tika piemērots 10 gadu cietumsods par tobrīd 15 gadu vecas meitenes izvarošanu.
ECT Palātas tiesneši vienbalsīgi nolēma, ka I. Bazjaka gadījumā Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. punktu, kas aizliedz necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos un 13. punktu par tiesībām uz atbilstošu medicīnisko palīdzību. Lēmuma pieņemšanā tiesa vadījusies pēc Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas ziņojuma, kas sagatavots pēc vizītēm Latvijas cietumos laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam.
ECT palātas pieņemtais lēmums nav galīgais spriedums, un trīs mēnešu laikā pēc tā pasludināšanas ikviena no pusēm var pieprasīt lietu pārskatīt.
I. Bazjaku 90. gadu nogalē ieslodzīja Jelgavas cietumā, kur viņam vairākas reizes tika piemērots disciplinārsods par agresīvu uzvedību, citu notiesāto aicināšanu uz masu nekārtībām u. c., ziņo BNS. I. Bazjaks arī pieteica badastreiku, kā dēļ tika ievietots soda izolatorā, kur, pēc paša teiktā, esot sists un spārdīts.
No Jelgavas cietuma viņš tika pārvests uz Daugavpils cietumu. 2001. gada decembrī I. Bazjaks pieteica badastreiku, protestējot pret sliktajiem cietuma apstākļiem. Par to viņš tika ievietots soda izolatora kamerā bez logiem un ventilācijas. Badastreika 14. dienā iesniedzējs zaudējis samaņu. Bazjaku apmeklējušais cietuma ārsts noteica iesniedzējam gultas režīmu, pēc kā viņš tika paturēts soda izolatorā un tur atradās līdz 2002. gada janvāra beigām. Pēc tam pārvests uz Grīvas cietumu. Bazjakam piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņš beidzās 2008. gada jūnijā.
Saskaņā ar apsūdzības rakstu 1998. gada 2. jūnijā Bazjaks ieradās paziņas dzīvoklī Ventspilī, kur sastapa paziņas 1983. gadā dzimušo meitu K. Bazjaks uzaicināja abus uz savu dzīvokli, kur meiteni vēlāk trīs reizes izvaroja, turklāt veica ar viņu arī netiklas darbības.