Latvija pamatoti var lepoties ar sasniegto, un mēs esam gandarīti par Latvijas kā ES dalībvalsts attīstību 10 gados, kļūstot par nozīmīgu partneri. Mūsu pārstāvētajās valstīs Latvijas eiro monētas ar Mildu jau ir izraisījušas kolekcionāru interesi.
Pievienošanās eirozonai iezīmē arī Latvijas dalības ES 10. gadadienu, dodot iemeslu atskatīties pagātnē un paraudzīties nākotnē. Kāda būtu mūsu, eiropiešu situācija, ja mums nebūtu izdevies atrast vēsturisko atbildi uz 1989. gada lielajām pārmaiņām? Vai tādā gadījumā Eiropā valdītu miers, brīvība un drošība? 2014. gadā aprit arī Baltijas ceļa un Berlīnes mūra krišanas 25. gadadiena. Šie notikumi bija Eiropas sašķeltības beigu sākums. Paveicot apbrīnojamu pārveides darbu, Latvijas iedzīvotāji stājās pretī izaicinājumiem, ar kuriem viņi sastapās pēc atmodas, un izdarīja daudz savas valsts labā.
Nākamgad Latvija pat uzņemsies vadošo lomu, kļūstot par ES prezidējošo valsti. Latvijas prezidentūras laikā mums, ES dalībvalstīm, būs jāpieņem svarīgi lēmumi par Eiropas kopīgo nākotni.
2014. gadā mēs arī pieminēsim 100 gadus kopš Pirmā pasaules kara sākuma un 75 gadus kopš Otrā pasaules kara sākuma, kā arī Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas.
Atceroties baisos kara un vardarbības notikumus, varam būt gandarīti un iespaidoti par to, ka esam atteikušies no ienaidnieka tēliem un Eiropā esam kļuvuši par vienu veselumu.
1963. gada 22. janvārī Francijas prezidents de Golls un Vācijas kanclers Adenauers parakstīja līgumu, kas iegājis vēsturē kā Elizejas līgums. Tajā Francija un Vācija apstiprināja savstarpējā naida izbeigšanu un lika pamatus savai draudzībai. Ar šo līgumu neatgriezeniski tika nostiprināta Francijas un Vācijas apņemšanās stiprināt mieru un draudzību starp abām tautām un Eiropu. Nobela prēmijas komitejas priekšsēdētājs Torbjerns Jaglands runā par godu Nobela miera prēmijas piešķiršanai Eiropas Savienībai 2012. gada 10. decembrī Vācijas un Francijas izlīgumu nosauca par «domājams, vēstures dramatiskāko piemēru tam, kā karš un konflikti īsā laikā var pārvērsties mierā un sadarbībā». Ar pateicību mēs šodien svinam šī drosmīgā teksta 51. gadskārtu. Līguma teksts ir īss un piesātināts, bet saturs, tā sakot, revolucionārs. Tajā Vācija un Francija apņemas ne vairāk un ne mazāk kā visos svarīgākajos ekonomikas, politikas un kultūras jautājumos «pēc iespējas vienoties par līdzīgas virzības pozīciju». Preambulā nosauktās vērtības izlīgums, jaunatne, solidaritāte un Eiropa apraksta mūsu partnerības būtību. Pateicoties tam, gadu gaitā, pārvarot ikdienas pretrunas, izdevies panākt tādu tuvību un draudzību, kāda pastāv tikai starp nedaudzām tautām. Kā savu valstu pārstāvji Rīgā varam apstiprināt, ka tā ir realitāte arī mūsu darbā Latvijā un ne tāpēc vien, ka mūsu vēstniecības atrodas kaimiņos Raiņa bulvārī.
Mūsu draudzība balstās uz nopietniem kopīgo vērtību pamatiem. Gan iekšpolitikas kontekstā, gan starptautiskā mērogā mēs iestājamies par brīvību, iecietību, solidaritāti ar vājākajiem un kultūras daudzveidību. Tomēr mēs nedrīkstam paļauties uz ilūziju, ka viss notiek pats no sevis. Lai gan Vācijai un Francijai dažreiz ir bijušas arī atšķirīgas pozīcijas un intereses, tās pierādīja, ka spēj izprast otru pusi un ir gatavas solidaritātes un kompromisu garā rast savstarpēji pieņemamu risinājumu.
Vācijas un Francijas attiecībām ir centrālā nozīme Eiropā, kas mums nozīmē īpašu atbildību. Mēs redzam, ka 28 dalībvalstu Eiropā progresu iespējams panākt tikai tad, ja abas valstis velk vezumu vienā virzienā. Te ir runa par viņu pārliecību, ka «mēs kā nacionālās valstis varam būt stipras tikai tad, ja Eiropā stipri ir visi, ka Eiropa ir mūsu nākotne un ka mēs varam īstenot savas globālās intereses tikai tad, ja to darām eiropeiski,» savā pirmajā ārvalstu vizītē Parīzē pēc jaunās valdības izveidošanas 18.12.2013. teica Vācijas kanclere Angela Merkele. Ņemot vērā pārvaramos riskus un izaicinājumus, it īpaši Eiropā pieaugošā populisma kontekstā, pretēji dažreiz izskanējušajam Eiropa nav problēma, bet gan risinājums. Mums ir jāpanāk uzlabojumi, un mēs kopā ar draugiem no Latvijas gribam dot savu ieguldījumu. Iestāsimies visi kopā par Eiropu, kas dara to, ko no mums sagaida mūsu iedzīvotāji, lai Eiropa netiktu uztverta kā slogs, bet gan kā progress, lai mūsu iedzīvotājiem būtu iespēja ikdienā izbaudīt iegūto brīvību un progresu. «Mūsu draudzība iedvesmo Eiropu! Mēs negribam pamācīt. Mēs gribam vienkārši būt par piemēru,» teica Francijas prezidents Olands, ar Vācijas kancleri Merkeli kopīgi pieņemot Vācijas - Francijas kopīgās bruņoto spēku brigādes parādi 2012. gada jūlijā.
Joprojām ir spēkā mūsu pamatprincips, ka jaunatne ir mūsu kopīgās nākotnes atslēga. Mums jārīkojas tā, lai abu valstu un visas Eiropas jaunieši saprastu, cik interesanti un svarīgi ir iepazīt kaimiņus. Mūsu valstu valdības par šo tēmu 2013. gadā Berlīnē un Parīzē rīkoja samitus, kuros ES valstu un valdību vadītāji vienojās par garantijām jaunatnei.
Mēs priecājamies par to, ka 10 gadu pēc Latvijas iestāšanās ES Rīga tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Eiropa ir mūsu dzimtene. Tā ir dzimtene, kas ir viens no cilvēkiem draudzīgākajiem un kulturāli bagātākajiem pasaules reģioniem. Eiropa nozīmē draudzību un kopību, ilgtspēju un nākotni. Mēs ar prieku turpināsim mūsu ciešo sadarbību 2014. gadā ar visiem mūsu draugiem Latvijā!
Stefans Viskonti, Francijas Republikas vēstnieks Latvijā
Andrea Viktorīna, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Latvijā