Desmit gados pēc notikušā, ko parasti apzīmē ar «9/11», rietumvalstis ar dažādām sekmēm ir piedalījušās divos karos Afganistānā un Irākā, bet Al Qaeda ir zaudējusi savu tēvu un iedvesmotāju Osamu bin Ladenu, tā arī nepiepildot viņa mērķi par pasaules kalifāta izveidi. Savukārt ASV valdība, baidoties no jauniem teroristu uzbrukumiem, tik tālu aizrāvusies ar drošības stiprināšanu, ka kritiķi jau runā par paranoju, kas amerikāņu sabiedrību esot padarījusi noslēgtāku.
Asiņainie kari
Pēc 11. septembra uzbrukumiem toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs pasludināja karu pret terorismu. Tā galvenais mērķis bija globālā terorisma iedvesmotājs O. bin Ladens. Rietumu izlūkdienestu rīcībā bija informācija, ka pasaulē pazīstamākais terorists slēpjas toreiz vēl islāmistu kustības Taliban pārvaldītajā Afganistānā, tāpēc amerikāņi sāka pulcināt sabiedrotos, lai gatavotos iebrukumam Dienvidāzijas valstī.
Iebrukums sākās 2001. gada 7. oktobrī. Dažu mēnešu laikā ASV vadītajiem spēkiem izdevās gāzt talibu režīmu, tomēr turpmākā cīņa ar fanātiskajiem islāma kareivjiem izrādījies pārāk smags uzdevums, jo vēl aizvien amerikāņiem nav izdevies panākt mieru un stabilitāti Afganistānā, jo tur regulāri notiek terora akti un cīņas starp koalīcijas spēkiem un islāmistiem.
2003. gada pavasarī ASV vadītie koalīcijas spēki iebruka Irākā, jo iepriekš amerikāņu specdienesti bija ziņojuši, ka šīs valsts diktatora Sadama Huseina rīcībā ir bioloģiskie un ķīmiskie ieroči. Vēlāk šī informācija neapstiprinājās.
Irākā sabiedroto spēkiem veicās mazliet labāk, jo pēc S. Huseina režīma krišanas uzliesmojušās teroristu aktivitātes tika apspiestas un valstī izdevās nostiprināt nosacītu stabilitāti. 2010. gadā amerikāņi pārtrauca kaujas operācijas Irākā. ASV prezidenta Baraka Obamas plāns paredzēja pilnīgu amerikāņu karaspēka izvešanu līdz šā gada beigām, tomēr šonedēļ parādījusies informācija, ka pēc 2011. gada šajā valstī varētu palikt aptuveni četri tūkstoši amerikāņu, raksta The Christian Science Monitor.
Karadarbība Afganistānā un Irākā ASV prasījusi milzu finansiālos izdevumus, jo kopš 2001. gada tajos kopumā iztērēti 1,3 triljoni dolāru (650 miljardi latu). Tomēr šokējošākais ir šajos karos bojāgājušo skaits.
Britu laikraksta The Guardian rīcībā esošie dati liecina, ka līdz 2010. gada decembrim Irākā nogalināti 4400 ASV un vairāk nekā 300 citu koalīcijas valstu karavīru. Afganistānā līdz 2010. gada beigām dzīvību bija zaudējuši vairāk nekā 2000 karavīru no 48 valstīm.
Vēl šausminošāki ir dati par civiliedzīvotāju upuriem. Tiek lēsts, ka Irākā no 2003. līdz 2010. gadam koalīcijas spēku operācijās un terora aktos miruši 65-125 tūkstoši miermīlīgo iedzīvotāju, Afganistānā no 2001. līdz 2010. gadam nogalināti 11-14 tūkstoši civiliedzīvotāju.
Neizveidoja islāma kalifātu
1. maija vakarā ASV prezidents B. Obama uzrunā televīzijā paziņoja, ka operācijas laikā Pakistānā ir nogalināts terorists numur viens O. bin Ladens. Viņa nāve simboliski pielika punktu Al Qaeda grandiozajiem plāniem mobilizēt pasaules musulmaņus cīņā pret Rietumu «krustnešiem» un nodibināt pasaules islāma kalifātu.
Pēc 2001. gada 11. septembra teroristiskajai organizācijai vairs nav izdevies sarīkot tik iznīcinošus uzbrukumus, lielā mērā pateicoties rietumvalstu izvērstajai militārajai cīņai un islāmistu finanšu avotu bloķēšanai.
Pēdējos gados Al Qaeda vairs nav vienota organizācija un tās aktivitātes ir krietni sarukušas, tomēr nākotnē lielus draudus var radīt organizācijas atzari - Jemenā bāzētā Al Qaeda Arābijas pussalā un Ziemeļāfrikā - Al Qaeda islāma Magribā.
Kļuvuši noslēgtāki
11. septembris bija smags trieciens amerikāņiem, kas nekad agrāk nebija pieļāvuši domu, ka pie viņiem varētu notikt liela mēroga terora akts. Līdz ar pasludināto karu pret terorismu ASV valdība ieviesa stingrākus drošības pasākumus pašu mājās. Brauna universitātes pētījums liecina, ka kopš 2001. gada ASV iekšzemes drošībā ieguldījušas 400 miljardus dolāru (200 miljardi latu).
Valsts ir kļuvusi drošāka, tomēr pilsonisko brīvību aizstāvji uzskata, ka ASV no atvērtas valsts ir kļuvusi noslēgtāka. Tas lielā mērā esot saistīts ar pastiprinātajām pārbaudēm lidostās, kas paredz arī pretrunīgo visa ķermeņa skenēšanu, un drošības dienestu izvērsto izlūkošanu, kas ietver iedzīvotāju sensitīvo datu, piemēram, elektroniskā pasta sarakstes, iegūšanu un analizēšanu. Lielu kritiku izpelnījies Patriotisma likums, kas ļauj tiesībsargājošajām iestādēm bez tiesas vai prokurora izrakstīta ordera noklausīties telefonsarunas un aizturēt cilvēkus.