Pagastu pārvaldes ēkās cilvēki vēl ienāk, bet ne vairs tik daudz kā agrāk, kad te bija arī deputāti. Iedzīvotāji vēl nav apraduši ar jauno situāciju un daudziem nav skaidrs, kur ko meklēt un kas ir viņu īstais priekšnieks. Vieniem šķiet, ka tas ir novada vadītājs, bet citiem, - ka bijušais pagasta priekšsēdis.
Tam varētu būt saistība arī ar dažādo pieeju, izraugoties pagastu pārvalžu vadītājus. Bēnē šķita, ka pirmais cilvēks te ir nevis pārvaldes vadītāja, bet bijusī priekšsēde V.Keršus, kuras darba kabinets ir te. Zaļenieku pagasta pārvaldi arī vada bijušais pagasta padomes priekšnieks Ojārs Briedis (TP), taču viņš ir nolicis deputāta mandātu. Auru pagasta teritorija tās jaunajam pārvaldes vadītājam Jānim Ozoliņam, kurš kandidēja vēlēšanās no Pilsoniskās savienības, vēl ir jāiepazīst. J. Ozoliņš amatam tika izraudzīts konkursā, kurā bija pieteikušies 11 pretendenti - arī no Auriem. J.Ozoliņam, kurš ir strādājis lauksaimniecības firmā Agrar Union, ir «īpašumi pagasta robežās», bet citādi viņš ar Auriem nav bijis saistīts.
Auces novadā patīk
Bēne ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem bija viena no pašvaldībām, kas līdz pēdējam pretojās iekļaušanai Auces novadā un vērsās arī Satversmes tiesā. Tāpēc tā nesaņēma jauno novadu pašvaldībām likumā paredzētos 200 000 latu, par kuriem Zaļeniekos izdevies ievērojami uzlabot infrastruktūru - iegādāts mikroautobuss bērnu pārvadāšanai, uzlikts jumts Zaļenieku Izglītības centram, iekārtots sporta laukums.
Taču citādi V.Keršus atzīst, ka Auces novadā nemaz neesot tik slikti. Varbūt tāpēc, ka vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Zaļo un Zemnieku savienība, kura ieguva 12 no 15 mandātiem. Līdz ar to darbu neapgrūtinot savstarpējie strīdi, kādi vērojami domēs ar sadrumstalotāku sastāvu. «Domes priekšsēdis Gints Kaminskis saka - galvenais mums nesanaidoties savā starpā, un, pateicoties viņam, arī sadzīvojam,» saka V.Keršus. G.Kaminskis ir izvēlējies nereti kritizēto vairāku vietnieku modeli. Viņam tādi ir trīs, katrs no sava pagasta, taču vienlaikus vietnieki ir atbildīgi par kādu jomu, piemēram, attīstības, sociālajiem jautājumiem. Tāpēc viņi nevarot aizstāvēt tikai savu teritoriju, bet jādomā par novadu kopumā. V. Keršus atzīst, ka domāšanu nākas pārkārtot - reizēm ienākot prātā: «Man tas ceļš nemaz nav vajadzīgs, bet tad man atgādina, ka pa to Īles bērni ir jāved uz skolu.» Mazie pagasti Īle un Ukri apvienošanos pat esot gaidījuši. Viņiem neesot bijušas tādas iespējas kā, piemēram, Bēnei, kas varēja atļauties brīvpusdienas skolēniem, maksāt mājokļu pabalstu un kompensēt medicīniskos izdevumus. «Tagad ir jāgādā, lai visā novadā būtu sociālā vienlīdzība,» saka V.Keršus.
Pagastā vairs nelaulās
Daži Bēnes centrā sastaptie cilvēki gan nebija pārāk labi informēti, kas notiek pagasta mājā. Taču domā, ka jaunajā novadā nekas nav mainījies. «Veikali ir tie paši. Visas skolas strādā, un bērnu tajās pat vairāk, jo brauc no citiem pagastiem,» sacīja Sanita, kuru Diena sastapa pie viena no veikaliem. Veikali te ir no vienas vietas. Tajos iepērkas gan caurbraucēji, gan no tālākiem laukiem, kur nekā nav - tikai autoveikals. Agrāk no Dobeles uz Auci kursējis mikroautobuss, bet tā vairs neesot un tas gan esot slikti. Vēl jaunajā novadā palielinājies zemes nodoklis, bet citādi neesot par ko gausties.
Arī Auros un Zaļeniekos iedzīvotājiem tiek solīti visi pakalpojumi un izziņas, piemēram, par dzīvesvietas deklarēšanu, zemi u.c. Pagaidām tajos sniedz arī dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumus, bet pēc Tieslietu ministrijas ieteikuma novadā paredzēta viena dzimtsarakstu nodaļa. Zaļeniekos cilvēki bažījas, vai nezaudēs daļu agrāko ieņēmumu, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis tagad nonāks kopējā novada kasē. Pie Bēnes pagasta ēkas jau bija plāksnīte ar norādi, ka te ir pagasta pārvalde, bet citviet tā vēl nebija nomainīta. Latvijas Pašvaldību savienība aicinājusi nodrošināt, ka pie valsts ceļiem ceļa rādītājus ar jaunajiem nosaukumiem uzstāda Latvijas Valsts ceļi, bet pie vietējiem ceļiem - novada pašvaldība.