Rudenī Saeimas vēlēšanās Reformu partija vairs nepiedalīsies, bet pārdesmit tās cilvēki startēs no citiem politiskajiem spēkiem. Partijas dibinātājs uzskata, ka mērķi ir sasniedzis, jo ievedis politikā jaunus politiķus, kas šajos gados ieguvuši pieredzi. Arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atgādina, ka par Reformu partiju balsoja tie, kuri nebija apmierināti ar esošo varu, bet tagad neesot redzama tā tautas daļa, kas varētu atbalstīt jaunās partijas ar šādu motivāciju.
Tikmēr jaundibināto partiju pārstāvji raizējas, vai viņu izredzes nemazinās tas, ka Reformu partija pievīla vēlētājus, kuri vairs nevienam jaunam piedāvājumam neticēs. No jauna pieteiktie spēki nav izmantojuši iespēju konsolidēties un atņems cits citam balsis, tāpēc vēlētāji var apjukt no šāda piedāvājuma klāsta un izvēlēties kādu no jau tagad parlamentā pārstāvētajām partijām, pieļauj Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS). Viņa bijušie sabiedrotie no Tautas partijas arī iekļāvušies jaunajās partijās.
Vēlētājs prasīs cerības
Nekad pirms vēlēšanām vēl nav bijis tik daudz jaunu politisko pieteikumu kā šogad. Taču gandrīz neviens no viņiem Saeimā nevarēs, kā saka, iejāt uz balta zirga, jo visi partiju līderi, izņemot bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, ir ar politisko rūdījumu. «Pārsvarā jaunās partijas vada pieredzējuši politiķi, pēc kuriem ir vēl mazāks pieprasījums, jo cilvēki prasa cerības,» teica V. Zatlers. Taču viņš nedomā, ka politiskā biedrošanās būtu kaut kas slikts, atgādinot par vairākām nelielas ietekmes partijām kā Latvijas Atdzimšanas partija vai Par prezidentālu republiku, kas piedalās visās vēlēšanās.
Socioloģiskās aptaujas tikpat kā nevienai jaunajai partijai nesola drošu iekļūšanu parlamentā, bet atšķirībā no agrāko gadu mazajām partijām šo organizāciju galvgalī ir sabiedrībā ļoti pazīstami cilvēki. I. Sudraba vada partiju No sirds Latvijai, par kuras gatavošanos vēlēšanām ir visskopākās ziņas. I. Sudraba īsziņā solīja to atklāt jūlija beigās, bet konkurenti apšauba partijas spēju izveidot spēcīgu sarakstu, jo I. Sudrabas tuvāko sabiedroto vidū nav politiķu ar pieredzi. Bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru par savu līderi izraudzījusies Latvijas Reģionu apvienība, bet bijušais premjers Einars Repše noskaņots atgriezties politikā ar partiju Latvijas Attīstībai. Tikai maijā ir dibināta Jaunā konservatīvā partija, kuru vada bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņa mērķis varētu būt atņemt kādu daļu vēlētāju bijušajiem partijas biedriem no Nacionālās apvienības, kā var secināt no partijas biedru izteikumiem. Līdzās nosauktajiem ceturtdien nostājās Vienoti Latvijai līderis Ainārs Šlesers ar savu komandu.
Nepārspētais entuziasms
Kopš pirmajām Saeimas vēlēšanām pēc neatkarības atjaunošanas, kad 1993. gada vasarā pilsoņi vēlēja 5. Saeimu, ir izveidotas deviņas jaunas partijas, kas guvušas pārstāvniecību parlamentā. Šim uzskaitījumam varētu pievienot arī vairākas politisko spēku apvienības, no kurām divas - LPP/LC 9. Saeimas vēlēšanās un apvienība Par labu Latviju pirms 10. Saeimas vēlēšanām - tika izveidotas, pateicoties A. Šlesera entuziasmam. Viņš ienāca Latvijas politikā 90. gadu otrajā pusē, kad kā 26 gadus vecs uzņēmējs 7. Saeimas vēlēšanās pieteica Jauno partiju, kuru vadīja Raimonds Pauls.
Četrus gadus vēlāk A. Šle-sers sāka visu no gala ar domubiedriem, kuriem tuvas bija kristīgās vērtības, nodibinot Latvijas Pirmo partiju. Par tās priekšsēdētāju kļuva Ēriks Jēkabsons, kurš atgriezās no ASV. Lai darbotos Latvijas politikā, viņš atteicās no ASV pilsonības. Pēc A. Šlesera iniciatīvas tapa arī Jaunā kristīgā partija, kas bija vienu pašvaldību vēlēšanu projekts. Viņš deva cerības Latvijas ceļam, kad tas 2002. gadā palika ārpus parlamenta, un pārliecināja par LPP/LC veidošanu, bet vēl pēc četriem gadiem uzmundrināja Tautas partiju, ar kuru kopā pieteica apvienību Par labu Latviju bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā.
Tagad redzams, ka tieši A. Šleseram ir uzticēts vēlreiz pierādīt savu varēšanu. Politiskie konkurenti lēš, ka viņa uzdevums ir nodrošināt sabiedrotos Saskaņas centram pēc vēlēšanām. Šoreiz A. Šlesers neveidoja jaunu politisko spēku, bet pārņēma pirms pāris gadiem Rēzeknē dibināto partiju Vienoti Latvijai. Līdzīgi pirms 6. Saeimas vēlēšanām rīkojās Latvijas Vienības partijas veidotāji, kas arī izmantoja jau esošas partijas nosaukumu.
Pēc neatkarības atjaunošanas dibināto partiju mūžs vidēji bijis aptuveni desmit gadu - tik ilgi pie varas izdevās būt Latvijas ceļam, bet Tautas partija pastāvēja nedaudz ilgāk. Arī uz Jaunā laika bāzes veidotā Vienotība faktiski ir parlamentā jau divpadsmito gadu. Taču vairāki politiskie spēki pārdzīvoja tikai vienu sasaukumu - gan Ziedoņa Čevera vadītā Demokrātiskā partija Saimnieks, gan Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) nākamajā Saeimā vairs neiekļuva. Pēc dažiem gadiem Z. Čevers mēģināja vēlreiz, piesakot Brīvības partiju, bet arī ar to vairs nespēja atgriezties politikā.
Šajā rakstā nav pieminētas nelielas ietekmes partijas, kas top pirms katrām vēlēšanām, bet kurām neizdodas sasniegt vērā ņemamu rezultātu, tāpat kā partijām, kas gadiem neveiksmīgi startē vēlēšanās. Ja pirms šīm vēlēšanām pieteiktie spēki iekļūs parlamentā, ir risks, ka, līdzīgi kā Reformu partijā, to frakcijās var būt tik dažādi cilvēki, ka viņi nespēs strādāt kopā. No RP frakcijas izstājās astoņi deputāti. Ja jaunie spēki neiekļūs Saeimā, tad tie būs mazinājuši atbalstu citām latviskajām partijām, bet par tiem nodotās balsis uzlabos vēlēšanu uzvarētāju pozīcijas.