Vienu soda punktu var nopelnīt gan par braukšanu pa sabiedriskajam transportam paredzēto joslu, gan par piedalīšanos satiksmē ar transportlīdzekli, kuram ir nepietiekams riepu protektora dziļums. Tāpat arī vienu punktu likumsargi turpmāk piešķirs, ja braucamā stikliem būs tumšāks pārklājums, nekā paredz Ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt divus soda punktus riskē saņemt tie, kas brauc ar transportlīdzekli, kuram vai nu nav valsts tehniskās apskates, vai nav veikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA). Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics šādas izmaiņas vērtē kā ļoti nepieciešamas, jo gadoties situācijas, ka ceļu satiksmes negadījumos cietusī persona tiek pamesta notikuma vietā - bieži vien bezpalīdzības stāvoklī. «Bailēs no iespējamām sekām autovadītāji satraukumā pamet satiksmes negadījuma vietu un ar savu agresīvo braukšanu rada papildu draudus ceļu satiksmes drošībai, izraisot jaunus negadījumus. Tādēļ, lai iespēju robežās novērstu šādas situācijas, jaunajā sodu sistēmā ir noteikti pārkāpumu uzskaites punkti arī par OCTA neesamību,» skaidro J. Stengrevics.
Jālabojas korekcijas klasē
No jaunā gada autovadītājiem, kuri jau tikuši pie četriem soda punktiem, dota iespēja laboties brīvprātīgi, negaidot uzaicinājumu. Proti - satiksmes noteikumu pārkāpējs var laikus iziet teorētisko apmācību un sev neglaimojošo statistiku dzēst. Spēkā gan paliek aizpagājušā gada beigās pieņemtā kārtība, ka autovadītāji, kuri uzkrājuši jebkādu soda punktu skaitu un vēlas atbrīvoties no diviem punktiem, to var darīt, samaksājot 28,37 eiro un apmeklējot satiksmes drošības kursus.
Šogad gaidāms vēl viens jaunums - agresīvos autovadītājus, gluži kā grūti audzināmus pusaudžus, no 1. jūlija sūtīs izglītoties braukšanas uzvedības korekcijas klasēs. To, vai šoferis atbilst agresīva braucēja definīcijai, lems Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) komisija, kad konkrētas personas kontā būs ieripojuši astoņi soda punkti. CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs Automoto raidījumam nr. 2 norādīja, ka neglaimojošais statuss tiks piešķirts, vērtējot izdarītos pārkāpumus. «Cilvēkiem jāizstāsta un jāļauj saprast, kāpēc viņiem ir tāds stress un agresija, piedaloties ceļu satiksmē, kā tas ietekmē citus vadītājus un pārvietošanās plūsmu,» jaunā ietekmēšanas līdzekļa nepieciešamību skaidro J. Golubevs un piebilst - šoferiem, kuri kursus neapmeklēs, tiks piešķirti papildu divi punkti, kas jaunajiem vadītājiem nozīmē tiesību atņemšanu uz gadu.
Ministru kabineta pieņemtie grozījumi neskar noteikumus par soda punktu skaitu, ko sasniedzot autovadītājam nākas saņemt sodu. Joprojām rakstisks brīdinājums tiks izsūtīts, personai sakrājot četrus punktus, bet rīkojums apmeklēt teorētiskās apmācības kursus - astoņu punktu gadījumā. Savukārt, ja vadītājs, kura stāžs ir mazāks par diviem gadiem, sasniegs desmit punktu robežu, viņam uz gadu nāksies šķirties no vadīšanas tiesībām. Tas pats draud arī pieredzējušākiem šoferiem - viņiem gan maksimālais pieļaujamais soda punktu skaits ir 16. Tiem pārkāpumu epizožu kolekcionāriem, kuri sakrās 12 punktus, nāksies vēlreiz kārtot eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos un CSDD inspektoriem pierādīt savas vadīšanas prasmes.
Mācīties neraujas
CSDD novērojusi, ka pēdējos gados autovadītāji kļuvuši prātīgāki, - samazinājies to personu skaits, kas sasniegušas maksimālā pieļaujamā soda punktu skaita robežu. Tomēr CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris atzīst, ka no pārkāpējiem, kuriem tiek nosūtīts paziņojums par iespēju, apmeklējot kursus, samazināt uzkrāto soda punktu skaitu, to izdara tikai aptuveni 10%.
Ceļu satiksmes pārkāpumu uzskaites punktu sistēma Latvijā spēkā stājās pirms desmit gadiem. Satiksmes ministrijā skaidro, ka tās mērķis ir nodalīt ļaunprātīgos un regulāros ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus no apzinīgajiem braucējiem. Tādējādi tiek nodrošināta arī soda neizbēgamība.
Taču soda punktu sistēma nav universāls profilaktisks risinājums visām ceļu satiksmes problēmām. Piemēram, aptuveni trešdaļai alkohola reibumā aizturēto vadītāju nemaz nav bijušas tiesības piedalīties ceļu satiksmē. Tas liecina, ka zināma daļa vadītāju klaji ignorē valsts izdotos likumus, un CSDD norāda, ka nav tiesiska mehānisma, kā cīnīties ar šādiem «autoceļu recidīvis-tiem».