Saeimas komisiju paziņojumā ir norādīts, ka ar savu militāro agresiju Ukrainas teritorijā Krievija ir pārkāpusi tās uzņemtās saistības, kas ir noteiktas 1994. gada Budapeštas memorandā par drošības garantijām Ukrainai, kā arī Ukrainas un Krievijas Federācijas 1997. gada Draudzības un sadarbības līgumu. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs Saeimas komisiju kopsēdē pirmdien uzsvēra, ka XXI gadsimtā nevar būt runa par militāra spēka lietošanu un būtu svarīgi panākt, lai Krievija un Ukraina sāktu dialogu pie viena galda. Ukrainas jaunā vara ir leģitīma, bet tas, ka Krievija Viktoru Janukoviču joprojām uzskata par Ukrainas prezidentu, neliecina par Krievijas vēlmi veidot dialogu, atzina A. Pildegovičs.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs uzsvēra, ka Eiropas valstīm tagad ir jāpalīdz Ukrainai stabilizēt ekonomisko situāciju, konsolidēt sabiedrību un jāsniedz cita veida palīdzība - lai saprastu, kā to vislabāk izdarīt, ir svarīgi zināt, kas patiesībā notiek Ukrainā. Tāpēc arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pagājušās nedēļas nogalē devās uz šo valsti. Otrdien agri no rīta ir sasaukta arī Nacionālās drošības padomes sēde, kad E. Rinkēvičs uz dažām stundām būs Latvijā. Uz Krimu kopā ar citu valstu diplomātiem dosies arī Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze.
«Gribu nomierināt. Baltijas valstīm šobrīd nav tiešu militāru draudu, bet šis ir XXI gadsimta bezprecedenta gadījums, kas var izvērsties reģiona mēroga militārā konfliktā,» teica A. Pildegovičs. Tāpēc, viņaprāt, jāuztver nopietni aicinājumi domāt par valsts aizsardzību, mieru un stabilitāti sabiedrībā. Uz nepieciešamību aktualizēt jautājumu par aizsardzībai paredzēto finansējumu, nodrošinot šim mērķim 2% no iekšzemes kopprodukta, pirmdien norādīja gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) intervijā Latvijas Radio, gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), solot nākt klajā ar konkrētu likumdošanas iniciatīvu, tā informēja aģentūra LETA.
«Ir pēdējais brīdis apzināties, ka šī prasība nav tukša runāšana un mums jāvar investēt savā drošībā,» intervijā radio sacīja S. Āboltiņa. Viņa arī rosināja Saskaņas centru (SC), kam ir sadarbības līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija, aicināt Krievijas politiķus nodrošināt starptautisko saistību ievērošanu. SC vienošanās ar partiju Vienotā Krievija paredz informācijas apmaiņu aktuālos jautājumos par situāciju Latvijā un Krievijā, pieredzes apmaiņu jomās, «kas izraisa abpusēju interesi». Dokumentā arī teikts, ka abas puses vienojas, «vadoties no kursa uz vienlīdzīgu partnerību un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas stratēģisku sadarbību».
Viens no Saskaņas centra līderiem Jānis Urbanovičs pirmdien Dienai apgalvoja, ka telefoniski ir sazinājies ar augsta līmeņa Krievijas politiķiem, kā arī ar Ukrainas pozīcijas un opozīcijas pārstāvjiem, neatklājot viņu vārdus. Saskaņas centrs ir pret karaspēka izmantošanu, bet aicina Ukrainā izvietot ANO miera uzturēšanas spēkus. Tas, ka SC deputāti komisiju sēdē nebalsoja par paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija, liecina, ka «Saskaņas centrs padevīgi pilda līgumu ar partiju Vienotā Krievija», uzskata Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņa pārstāvētā partija izteikusi vairākus priekšlikumus koalīcijas partneriem, kuri par tiem lems pēc nedēļas. Starp ierosinājumiem ir arī aicinājums pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem līdz brīdim, kamēr stabilizēsies situācija Krimā. Ņemot vērā lielo Krievijas retranslēto mediju īpatsvaru Latvijas mediju telpā, VL-TB/LNNK rosina partnerus domāt arī par to, kā aizsargāt mediju telpu.