Valsts pārstāvji uzskata, ka presē plaši atspoguļotie Valsts kontroles (VK) atklātie finanšu pārkāpumi un nepilnības ir pietiekams iemesls, lai ostas pārvaldnieks zaudētu savu amatu, savukārt valdes locekļi no RD ir pārliecināti - vispirms slēdziens par VK ziņojumu ir jāsniedz prokuratūrai. Viedokļu atšķirības valsts un pašvaldības amatpersonu vidū vismaz uz laiku L. Loginovam nodrošina iespēju palikt amatā, jo saskaņā ar ostu likumu lēmuma pieņemšanai Rīgas ostas valdē ir nepieciešams vismaz piecu valdes locekļu atbalsts.
Prasa atlaist un izmeklēt
Valsts pārstāvji, kuri vēl iepriekš Saeimas Revīzijas komisijas sēdē par iespēju atstādināt Rīgas brīvostas pārvaldnieku izteicās piesardzīgi, pēc piektdien notikušās tikšanās bija noskaņoti ievērojami apņēmīgāk - kā informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve brīvostas valdē Džineta Innusa, tikšanās laikā pieņemts lēmums sasaukt valdes ārkārtas sēdi un tajā lemt par L. Loginova atstādināšanu, sākt dienesta izmeklēšanu par Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku atbildību, kā arī apstiprināt VK revīzijas ziņojuma ieteikumus. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Ģirts Greiškalns, brīvostas valdes locekle Inga Antāne (Reformu partija) no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dž. Innusa aģentūrai LETA pavēstīja, ka aicinās šos ierosinājumus atbalstīt arī RD deleģētos valdes locekļus, tomēr, ja par Loginova atcelšanu balsos tikai valsts pārstāvji, lēmums valdē netiks pieņemts.
Aicina vērtēt prokuratūrā
Savukārt vienbalsīgi pret L. Loginova tūlītēju atlaišanu iebilst visi četri RD deleģētie ostas valdes locekļi - Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs), Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai), Vadims Jerošenko (Saskaņas centrs) un Mihails Kameņeckis (Saskaņas centrs). Viņi uzskata, ka šāds lēmums būtu jāpieņem argumentēti un tikai pēc tam, kad ar VK revīzijas rezultātiem būs iepazinusies un savu slēdzienu sniegusi Ģenerālprokuratūra. A. Ameriks sarunā ar Dienu arī atgādināja, ka ar lūgumu vērtēt šo atzinumu RD pārstāvji Ģenerālprokuratūrā jau ir vērsušies. A. Ameriks arī uzsvēra: «Lēmumi Rīgas brīvostā netiek pieņemti, balstoties uz emocijām, bet gan balstoties uz atbildīgo ostas pārvaldes departamenta sagatavotajiem atzinumiem, kuros ir atsauces uz likumdošanu, tāpēc ir jāvērtē, vai atbildīgie brīvostas pārvaldes darbinieki ir maldinājuši valdi, vai tomēr VK izdarītie secinājumi ir kļūmīgi.» M. Kameņeckis savā nostājā bija vēl kritiskāks un norādīja, ka tieši sasteigta pārvaldes vadītāja atlaišana, pirms prokuratūra ir izvērtējusi VK ziņojumu, būtu «tiesiskais nihilisms». Savukārt N. Ušakovs uzsver, ka «labējo partiju histērija ap VK atzinumu ir skaidrojama ar šo partiju zemajiem reitingiem un skandāliem, kuros šīs partijas ir iesaistītas».
Valstij atbildība nedraudot
Lai gan iepriekš notikušajā Saeimas komisijas sēdē vairākkārt izskanēja jautājums arī par ministriju izvirzīto ostas valdes locekļu atbildību un kompetenci, uzraugot Rīgas brīvostas darbību, visticamāk, šobrīd strādājošajiem valsti pārstāvošajiem valdes locekļiem nekādas nepatikšanas nedraud - kā atzina SM pārstāvis Aivis Freidenfelds, pārstāvji no SM, VARAM un EM darbu valdē ir sākuši jau pēc perioda, par kuru VK ir atklājusi pārkāpumus, un vienīgi Finanšu ministrijas pārstāvis Ēriks Škapars (Vienotība) strādājis ilgāk. Prognozes par to, kam būs jāpieņem tālākie lēmumi, ja valsts un pašvaldības locekļiem vienošanos panākt neizdosies, pagaidām gan netiek sniegtas. EM pārstāvis Ģ. Greiškalns norādīja - ja pašvaldību pārstāvji neieklausās valsts pārstāvju ierosinājumos, ir vairāki alternatīvi risinājumi, piemēram, izmantot satiksmes ministra pilnvaras atbilstoši Ostas nolikuma 43. punktam, kas noteic, ka ostas valdes prettiesiskas darbības (nolikumā juridiskais termins - bezdarbības) gadījumā satiksmes ministram ir tiesības dot valdei rīkojumu pieņemt lēmumu. Savukārt SM biroja vadītāja Inga Spriņķe atzinusi, ka patlaban nav pamata runāt par prettiesisku ostas valdes bezdarbību, tāpēc nolikuma 43. punkts neesot attiecināms uz pašreizējo situāciju.