Tieslietu ministrijā (TM) apliecināja, ka šī varētu būt pirmā lieta Latvijas vēsturē, kad valsts uzņēmums vēršas pret bijušo vadītāju par zaudējumu piedziņu. TM gan piebilst, ka tā noteikti nav pirmā prasība, kurā valsts vēršas pret kādu privātpersonu.
B. Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru Latvijas valsts un Baltijas aviācijas sistēmas vienošanās pameta pērn rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomu. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011. gadā lidsabiedrība strādājusi ar 77 miljoni latu zaudējumiem.
Jau iepriekš ziņots, ka aviokompānija airBaltic uzsākusi restrukturizācijas programmu airBaltic ReShape saskaņā ar marta sākumā apstiprināto biznesa plānu, kas paredz teju pusmiljarda eiro jeb 330 miljonu latu uzlabojumu piecu gadu periodā un airBaltic atgriešanos pie peļņas no 2014. gada.
Satiksmes ministrijā skaidroja, ka pašlaik juristi gatavo prasības pieteikumu un valsts interešu aizsardzības nolūkos pirms prasības noformēšanas un iesniegšanas precīzas summas par prasības celšanu tiesas instancēm un cita informācija netiks sniegta. Tikko prasība būšot iesniegta, sabiedrība tikšot detalizēti informēta.
Uz jautājumu, vai katru gadu akcionāru sapulce neatbrīvoja uzņēmuma vadību no atbildības par darbību iepriekšējā periodā un šodienas lieta attiecas tikai uz 2011. gadu, ministrijā norādīja, ka «uzņēmuma valde netiek atbrīvota no atbildības ik gadu».
airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas airBaltic piedāvā savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.