Nav izslēgts, ka Aleksandram Starkovam mačs Horvātijā būs pēdējais pie Latvijas izlases vadības grožiem. Pēc šīs spēles viņa līgums ar Latvijas Futbola federāciju beidzas, un nav skaidrības par sadarbības iespējamo turpināšanu. Pēc piektdien izcīnītās uzvaras pār Maltu (2:0) Starkovs preses konferencē visai pārliecinoši uzsvēra, ka uz Horvātiju brauc nezaudēt. «Mums ir savi uzdevumi risināmi, tāpēc mačs Horvātijā nekādā ziņā nebūs «mums neko nevajag». Vajag gan!»
To, ka Starkovs nerunā vienīgi pieklājības frāzes, apstiprināja trenera sašutums par Mārim Verpakovskim piešķirto dzelteno kartīti, kas liegs viņam spēlēt ar horvātiem. Parasti Starkovs rūpīgi apsver katru vārdu, ko saka žurnālistiem, taču toreiz ļāva vaļu emocijām. «Tas ir murgains tiesneša lēmums, kam nav absolūti nekāda pamatojuma vai attaisnojuma, bet no kura jācieš izlasei un Mārim pašam.»
Ko mums vajag no spēles Horvātijā? Skaidrs, ka jaunie spēlētāji progresē, izcīnot labu rezultātu pret spēcīgāku pretinieku. No bezzobaina 0:3 zaudējuma kā pirms gada Rīgā nekādu dižo pieredzi neiekrāsi. Jācīnās vismaz par neizšķirtu.