Abi politiķi atzīst, ka līdz šim Finanšu ministrija aizsardzības jomas finansējumu uzlūkojusi ļoti ierēdnieciski. Krīze Ukrainā un notikumi Krimā ir likuši pieeju pārskatīt. To, ka finansējums aizsardzībai būs viena no budžeta prioritātēm, par kurām valdība lems aprīlī, pirmdien apstiprināja arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība).
Valdība sēdes slēgtajā daļā otrdien skatīs Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžetu un valsts speciālā budžeta bāzi vidēja termiņa trīs gadu budžetam līdz 2017. gadam. Kontekstā ar krīzi Ukrainā aizsardzības ministrs R. Vējonis nesen atgādināja, ka pērn pieņemtajā vidēja termiņa budžetā finansējums aizsardzībai ir ar lejupejošu līkni, attālinoties no mērķa izpildīt starptautiskās saistības. Latvija kā NATO dalībvalsts ir apņēmusies līdz 2020. gadam nodrošināt aizsardzībai finansējumu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tagad tas ir 0,91% no IKP, bet nākamgad paredzēts vairs tikai 0,87%.
Koalīcijas veidošanas laikā bija neafišēta vienošanās izvairīties no konkrētu skaitļu minēšanas valdības deklarācijā, kurā ir tikai paredzēts nodrošināt finansējumu aizsardzībai atbilstoši starptautiskajām saistībām. Koalīcija vienojusies šā gada valsts budžetā grozījumus neveikt, tāpēc runa var būt tikai par nākamā gada budžetu. Finanšu ministrs A. Vilks piekrīt, ka papildu finansējums aizsardzībai ir vajadzīgs, taču esot jāsaprot, «kuri ir tie segmenti, kur to vajadzētu ieguldīt, lai tas notiktu gudri». A. Vilks pieļauj, ka Baltijas valstis katra varētu specializēties un viena otru papildināt, «nevis darīt visi vienu un to pašu».
Aprīlī aizsardzības ministrs R. Vējonis gatavojas sniegt valdībā informatīvo ziņojumu par aizsardzībai nepieciešamo finansējumu, norādot arī mērķus. Ministrs un arī viņa priekštecis Artis Pabriks (Vienotība), kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A. Latkovskis bija līdzīgos uzskatos, ka Latvijai vajadzētu ieguldīt finansējumu pretgaisa aizsardzībā un zemessardzē, kuras nozīme ir novērtēta tieši pēc notikumiem Ukrainā. Zemessargi ir patrioti, un viņi ir visur - gan tālā lauku viensētā, gan daudzstāvu mājas kāpņu telpā blakus dzīvoklī, atgādināja A. Latkovskis, kurš redz nepieciešamību apgādāt zemessardzi ar modernu bruņojumu un apmācīt šos cilvēkus ar to rīkoties, «jo iespējamās agresijas gadījumā no zemessardzes var būt liela atdeve». Par to, cik būtiski ir stiprināt pretgaisa aizsardzību, atgādinot netālu no Latvijas robežas esošais Krievijas lidlauks, sacīja A. Latkovskis. A. Pabriks uzskata, ka ir laiks mainīt arī helikopterus, un tāpat kā R. Vējonis norādīja uz nepieciešamību «novest līdz galam jau uzsākto sauszemes spēku brigādes mehanizāciju».
R. Vējonis ir gandarīts par Vienotības pārstāvju atbalstu, taču esot palicis neziņā, kāda varētu būt Visu Latvijai!-TB/LNNK attieksme, jo tās līderi uz sociālajā vietnē Twitter.com uzdoto jautājumu par atbalstu šīs jomas finansējuma palielināšanai neesot atbildējuši. Viens no NA līderiem Raivis Dzintars Dienai teica, ka apvienības pozīcija vienmēr ir bijusi atbalstoša. «Jo labāk Latvija ir sagatavojusies sliktākajam scenārijam, jo mazāka iespēja ir tam notikt. Jebkādu NATO palīdzību jābūt gataviem saņemt jeb, citiem vārdiem sakot, pašiem jābūt pietiekami stipriem, lai NATO krīzes situācijā varētu palīdzēt,» teica R. Dzintars. Latvijai kā NATO dalībvalstij zināmas drošības garantijas sniedz alianses līguma 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm.