Ar jauktām sajūtām. No vienas puses, man ir izdevies pilnībā noturēt valdības pedagogiem iepriekš doto solījumu par algas pieaugumu pedagogiem ar 3. pakāpi un dažas citas lietas, tas ir, MK noteikumi 1616, ko valdība otrdien akceptēja. No otras puses, esmu diezgan sarūgtināts, ka jaunajām politikas iniciatīvām par pedagogu algām valdībā pielēma divsimt tūkstošus latu, kas ir apmēram tāpat kā misija Mali ar diviem karavīriem. Tās ir smieklīgas summas.
Otrdien jūs pārmetāt Finanšu ministrijai mēģinājumus mainīt jau pieņemtos valdības lēmumus un atņemt pedagogiem pielemtos iztrūkstošos 6 miljonus latu. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks un premjers Valdis Dombrovskis jums pārmeta nekompetenci un sacīja, ka Izglītības ministrijai esot piešķirti pat papildu līdzekļi. Kāpēc tāda nesaprašanās?
Seši miljoni tika piešķirti. Valdība 30. jūlijā pieņēma lēmumu piešķirt šo naudu, lai nosegtu iztrūkumu, kas bija radies, un izpildītu solījumu. Bet konflikts radās tāpēc, ka es nepiekritu pēc būtības priekšlikumam šo naudu, kura tik piešķirta iepriekšējo solījumu izpildei un lai aizpildītu iztrūkumu kopējā sistēmā, nosaukt par jauno politikas iniciatīvu. Tas nav nekas jauns, tā ir iepriekšējo solījumu izpilde. Jaunās politikas iniciatīvas ir kas pavisam cits. Un tajās mēs iesniedzām pieprasījumu par 10 miljonu piešķiršanu pedagogu motivācijai un finansēšanas sistēmas pilnveidei.
Cik īsti skolotāji saņems vairāk no 1. septembra?
Vairāk saņems trīs skolotāju grupas. Tie, kuriem ir 3. kvalitātes pakāpe, saņems piemaksu 8% no zemākās likmes, kas ir 280 latu. Vairāk novirzīs tiem skolotājiem, kas māca mazajās lauku skolās, viņiem katrs bērns atnesīs vairāk naudas. Tas pats attiecas uz skolotājiem, kas māca bērniem ar īpašām vajadzībām.
Skolotāju vidū ir izplatīts viedoklis, ka sistēma «nauda seko skolēnam» degradē visu izglītības sistēmu Latvijā?
Kopumā tam var piekrist. Sistēmai «nauda seko skolēnam» ir viena pozitīva īpašība. Izskatās, ka lielajās pilsētās tas strādā tādā ziņā, ka veicina konkurenci. Bet tai ir ļoti būtiski trūkumi - tā nestrādā mazajās lauku skolās un reģionos, kur nav to bērnu, par kuriem būtu iespējams konkurēt. Turklāt demogrāfiskās situācijas dēļ šī sistēma nozīmē, ka bērnu skaita samazinājuma dēļ notiks automātisks izglītības finansējuma samazinājums. Ja finansējums ir piesaistīts bērnu skaitam un bērnu skaits samazinās, finansējums arī samazinās. Redziet, medicīnas nozarē finansējuma piesaiste pacientu skaitam, iespējams, varētu būt saprātīgs modelis, jo ārsts strādā ar vienu konkrētu klientu katrā saslimšanas gadījumā. Bet skolotāji strādā ar bērnu grupām. Tāpēc pacientu skaita samazināšanās ārstiem nozīmētu, ka viņiem ir mazāk darba, bet skolotājiem tā nav. Ja 20 skolēnu vietā būs 15, skolotāja darba slodze tāpēc nebūs būtiski mazāka. Formula «nauda seko skolēnam» nozīmē, ka notiek automātisks atalgojuma samazinājums skolotājiem.
Pastāv arī tāds viedoklis, ka vajag likvidēt mazās skolas un ieviest skolu autobusus.
Sarunās ar pedagogiem un pašvaldību darbiniekiem ir skaidri izkristalizējies, ka princips ir tāds - jo mazāks bērns, jo tuvāka skola. Mazus bērnus septiņu gadu vecumā vairākas stundas vadāt ar autobusu nav ne saprātīgi, ne humāni. Tāpēc mūsu nostāja ir, ka mazajās lauku skolās jānodrošina pedagogiem iespēja mācīt vairākus priekšmetus. Tas ir tas, ko mēs darām. Nākamajam gadam mēs esam dabūjuši 1 miljonu latu šādām mācībām. Savukārt vidusskolā specializācijas līmenis un skolēnu kritiskā masa ir cita. Tur mūsu nostāja ir, lai dabaszinātņu kabinets būtu pilnībā noslogots. Mēs arī redzam augstskolu neapmierinātību, ka vidusmēra skolēna izglītības līmenis ir diezgan zems. Problēma ir tukšās klases bez skolēniem. Bet mums ir demogrāfiskās prognozes, kuras liecina, ka septiņos gados skolēnu skaits vidusskolā samazināsies vēl par 40%. Mums būs vidusskolas, kuras pabeigs pieci skolēni. Tas ir segments, kurā mēs kopā ar pašvaldībām domāsim, kā tomēr radīt motivāciju veidot vienotas, stipras vidusskolas, kurās ir spēcīgi skolēni.
Vai Izglītības ministrija nodrošinās solījumu par mācību līdzekļu iegādi no budžeta ietaupījuma jau no 1. septembra?
Jā, tāds lēmums tika pieņemts 30. jūlijā, un šis finansējums ir paredzēts. Tomēr es vecākus aicinātu ar izpratni skatīties uz neskaidrību šajā situācijā - lēmums tika pieņemts tikai jūlija beigās, kad ir atvaļinājumu mēnesis, un līdz 1. septembrim atlicis pavisam maz laika.
Vai premjera asie izteikumi par jūsu kompetenci jums neradīja pārdomas par demisijas iespēju?
Tas, ko es izdarīju, bija divas lietas. Es uzstāju, lai pilnībā noturētu valdības iepriekš dotos solījumus pedagogiem. Un es nevarēju piekrist tam, ka jaunajās politikas iniciatīvās valdība pedagogiem piedāvā piešķirt 200 tūkstošus latu. Tas ir - faktiski neko.