Taču pirmdien pirms Ministru kabineta (MK) komitejas sēdes I.Dālderis tomēr atsauca Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos noteikumu grozījumus, kas ļautu paaugstināt atalgojumu 13 ministrijas kapitālsabiedrību valdes locekļiem. Ministrs skaidroja, ka teātru un koncertorganizāciju direktori pauduši sapratni un sola turpināt darbu, arīsaņemot apmēram 800 latu uz rokas. Tomēr, kā apgalvo I.Dālderis, tieši teātru direktori bija tie, kas maijā vērsās pie viņa ar lūgumu pārskatīt atalgojumu. Kuri tie bija, KM atsakās komentēt.
Sabiedrībā ažiotāžu radījušais KM ierosinājums bija ļoti lakonisks - papildināt šogad 5.maijā pieņemtos MK noteikumus par valsts uzņēmumu vadības atalgojumu ar šādu normu: ja valsts kapitālsabiedrība veic valsts deleģētas kultūras funkcijas, to attiecīgajā grupā (no mazas līdz īpaši lielai) iedala atbilstoši vidējam darbinieku skaitam. Vērā vairs netiktu ņemti finanšu rādītāji, kuru dēļ KM uzņēmumi tagad ierindojas mazo uzņēmumu kategorijā. Tāpēc to vadītāju algas griestus nosaka, reizinot sabiedriskā sektora vidējo algu ar koeficientu 2,2, kas patlaban veido Ls 1247,40 pirms nodokļu nomaksas.
Ja grozījumi stātos spēkā, gandrīz visas KM sabiedrības ierindotos vidējo, bet Nacionālā opera - īpaši lielo kategorijā. Maksimālās algas apmērs pieaugtu līdz aptuveni Ls 2050 visiem, izņemot LNO, kurai tas pārsniegtu Ls 2800 uz papīra.
KM apgalvoja, ka ar šādu atalgojumu nevarot nodrošināt kvalitatīvu nacionālas nozīmes kultūras institūciju turpmāku vadību. «Tiek apdraudēta nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbība, kā arī kvalitatīva kultūras produkta radīšana un sniegšana sabiedrībai,» dokumenta autori raksturoja sekas, kas draud, ja jautājums netiek nekavējoties izskatīts.
Saskaņošanas procesā gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu ministrija izteica iebildumus, ka vienai jomai tiek noteikta atsevišķa pieeja un bez objektīva pamatojuma radīti labvēlīgāki apstākļi. Līdzīgi domāja arī premjers Valdis Dombrovskis (JL): «Neredzu nevienu argumentu par labu šāda lēmuma pieņemšanai, it īpaši situācijā, kad valsts sektorā strādājošajiem algas tiek mazinātas, kā arī tiek samazināti sociālie pabalsti un pensijas.»
E.Sniedze pauda sarūgtinājumu, ka nepareizā laikā un veidā virzītie grozījumi nostāda sabiedrību pret teātriem, liekot muļķīgi justies arī direktoriem, jo naudu algām teātri meklētu no pašu ieņēmumiem, ne uz valsts dotāciju rēķina, gluži tāpat kā ir ar aktieru piemaksām.