Kad streiks bija beidzies, Marija piekrita intervijai ar Dienu turpat netālajā Sintagmas skvērā. Tiesa, ne visi veikala darbinieki streikoja - daļa darbinieku, vecāka gadagājuma kundzes, turpināja strādāt.
Kādā ziņā Marijai ir paveicies. Viņa nav to vairāk nekā 50% jauniešu līdz 25 gadu vecumam vidū, kuri Grieķijā ir bez darba. Tik augsts jauniešu bezdarba līmenis nav nekur citur eirozonā, vēl martā rakstīja The Telegraph. Taču Marija nav optimistiski noskaņota: «Mana dzīve ir ļoti mainījusies. Neesmu vairs ne par ko droša. Esmu visu laiku uztraukusies - kā būs, vai man maksās vai nē.» Vēl līdz martam viņa saņēmusi gluži labu algu - 750 eiro (Ls 527) mēnesī par astoņu stundu darbu piecas dienas nedēļā. Taču veikalu tīkla vadība esot nolēmusi algu krietni apgriezt. Jaunā algu sistēma, pēc Marijas vārdiem, ir šāda: par 10% samazina algu tiem, kas strādā astoņas stundas dienā, par 25% - tiem, kuri strādā sešas stundas dienā, bet Marijai un citiem 25 gadu vecumu nesasniegušajiem - par 32%. Līdz ar to viņas jaunā alga kopš marta ir 440 eiro (Ls 309). Taču arī šādu algu viņa neesot vēl saņēmusi.
«Viņi (veikala vadība - red.) mums saka - kad būs nauda, tad maksāsim. Krīzes dēļ neesot naudas,» pārstāsta Marija. Vadība gribot, lai darbinieki paraksta jauno līgumu ar jauno, samazināto algu - tad maksāšot. Taču līgums jāparaksta pilnīgi visiem, kas nav noticis. Lielāka alga paredzēta pārdevējiem vecumā virs 25 gadiem, tiem, kuri precējušies un kuriem ir bērni. «Varbūt tiešām man arī jāapprecas!» Marija skaļi nosmejas. Pēdējā mēneša laikā šis ir jau trešais veikala darbinieku streiks. Pirms dažām nedēļām notikušais streiks, pēc Marijas teiktā, esot palīdzējis atgūt februāra algu.
Fokas veikalā, kurš tirgo pārsvarā jauniešu iecienītus zīmolu apģērbus, Marija strādā kopš 19 gadu vecuma. Viņa dzīvo kopā ar vecākiem, taču savus tēriņus apmaksā pati. «Es nevēlos ņemt no vecākiem naudu,» viņa paskaidro. Arī vecāki esot krīzē cietuši, turklāt viņi palīdz otrai meitai, Marijas māsai. Viņa studē citā Grieķijas pilsētā, un vecāki sedzot viņas īri un rēķinus. Mamma nestrādā, viņa ir mājsaimniece, taču tēvs, kurš ilgus gadus bijis kara flotē, nu ir pensionārs. Viņš saņem 1200 eiro (Ls 843) lielu pensiju un par to cenšas apmaksāt visus ģimenes izdevumus.
Arī Marijas plānos ir studēt. Taču, lai arī Grieķijā valsts augstskolās studentiem par bakalaura studijām nav jāmaksā, Marija rēķinās ar gana lieliem tēriņiem. Viņa noskaidrojusi, ka kinematogrāfiju studēt jādodas uz citu Grieķijas pilsētu - uz Salonikiem. Tas nozīmē, ka pašai būs jāapmaksā mājoklis. «Ja es tagad gribētu dzīvot viena, nevarētu iztikt pat ar iepriekšējo algu - 700 eiro (Ls 527), jo īre nereti ir ap 400 eiro (Ls 280). Bet ar 440 eiro (Ls 309) tas vispār nav iespējams! Ēdienu nevarētu nopirkt,» spriež Marija. Kopš darbavieta neizmaksājot algu, Marija dzīvojusi no saviem ietaupījumiem. Tagad tie izsīkuši. «Nevaru nekur iet ar draugiem, baidos tērēt naudu. Jo nezinu, vai un kad ko saņemšu.» Šonedēļ, jautāta, kādi jaunumi, viņa īsziņā atbild: Fokas par martu samaksājuši 50%. Marija un pārējie gaidot atlikušo naudu.