Šo lēmumu kritizē arodbiedrības, uzsverot, ka tas ir nepieņemams, jo skar mazās algas. Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons Dienai atzina, ka jūlija pirmajā pusē arodbiedrība pie valdības rīkos piketu pret algu samazināšanu. Daudzās valsts iestādēs, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrā, darba apjoms esot krietni pieaudzis, taču algas, īpaši vienkāršajiem darba darītājiem, samazinātas.
Atbilde, vai valdības pieņemtie grozījumi no 1.jūlija nozīmēs mehānisku algu griezumu, valdības sēdē netika dota, jo, kā izrietēja no Finanšu ministrijas (FM) speciālistu skaidrotā, galvenais ir nodrošināt atalgojuma fonda samazināšanu par 20%. Iestāžu vadītāju kompetencē esot jautājums, kā to nodrošināt. To varot darīt, griežot algas par 15 vai 20%, vai arī mazinot štata vietas, piešķirot bezalgas atvaļinājumus un algu cērpot par 5%, 10% vai nemaz.
Iepriekš tika pieļauts, ka lielāks - 25% - samazinājums skars lielās algas, proti, tos, kas saņem virs 1500 latiem mēnesī uz papīra, 20% samazinājums, ja alga ir no 800 līdz 1500 latiem, savukārt 15% samazinājums, ja alga ir zemāka par 800 latiem. Tomēr FM šo variantu neatbalstīja, jo bija aplēsusi, ka tas nedotu vēlamo ietaupījumu, turklāt izjauktu darba samaksas sistēmu. Pēc FM aplēsēm, lielāku algu par 1500 latiem uz papīra saņem 1,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, algu no 800 līdz 1500 latiem saņem 12,4% nodarbināto. Atlikušo 82,8% stādājošo alga ir zem 800 latiem.