Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs savā amatpersonas deklarācijā norādījis pusi mājas un zemes dāvinājumu 12 732 latu vērtībā. Viņš lakoniski skaidro, ka saņēmis šo īpašumu dāvinājumā no savas ģimenes. «Tas ir dzimtas īpašums vairākās paaudzēs,» skaidro A. Pelšs.
Latvijas Televīzijas valdes loceklis Edgars Kots kā pērn veiktos darījumus norādījis 100 000 ASV dolāru jeb aptuveni 49 400 latu dāvinājumu. «Pirms trim četriem gadiem es saņēmu aizdevumu šādā apmērā - 100 000 ASV dolāru. Tagad ar šo dāvinājumu esmu aizdevumu atdevis atpakaļ aizdevējam,» skaidro LTV vadītājs. Viņš nevēlējās atklāt aizdevēja vārdu, vien norādīja, ka tā nav juridiska persona. «Amatpersonas deklarācijā ir publiskojamā un nepubliskojamā daļa. Uzskatu, ka man nebūtu korekti atklāt aizdevēja vārdu,» pamato E. Kots. 2009. gada deklarācijā viņš norādījis, ka saņēmis Ls 49 400 dāvinājumu.
Savukārt Liepājas uzņēmējs Aloizs Norkus deklarācijā norādījis, ka dāvanā no sievas uzņēmējas pērn saņēmis 90 000 eiro.
Sabiedriskās politikas centra Providus korupcijas pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka pastāv jautājums, vai zem dāvinājuma jēdziena neslēpjas cita rakstura maksājumi, piemēram, kukuļi. «Diemžēl to līdz galam amatpersonas deklarācija nevar atklāt. Deklarācijā redzam, ka viena persona naudas summu nodod otrai, taču nezinām, kāpēc, un to neatklās neviena deklarācija. Uzskatu, ka pašreiz deklarācijas pietiekami adekvāti ļauj uztvert gadījumus, kad amatpersonas finansēs kaut kas nesaskan,» skaidro V. Kalniņš.
Viņš pauž, ka no interešu konflikta viedokļa būtu svarīgi deklarācijās uzrādīt arī to personu vārdus, kuri dāvina amatpersonām naudu vai īpašumus, taču jāņem vērā arī, cik tas ir samērojami ar šo dāvinātāju tiesībām uz privātumu.