Jāuzsver, ka dokumentā iekļauta arī informācija par Latviju. Lielākajā daļā materiālu Latvijas lats (tāpat kā Lietuvas lits) gan veiksmīgi paslēpts sadaļā «Pārējie», tomēr pārskatā iespējams atrast, ka Latvijas kā valūtas tirdzniecības laukuma apgrozījums ir vidēji divi miljardi ASV dolāru (nepilns 1,1 miljards latu) dienā. Lietuvai šis rādītājs ir uz pusi mazāks.
Tirgus dalībnieki
Vidējais starptautiskās tirdzniecības ar valūtu apjoms 2013. gada aprīlī sasniedza 5,3 triljonus ASV dolāru (2,86 miljardi latu) dienā, kamēr 2007. un 2010. gada aprīlī tas bija attiecīgi 3,3 un četri triljoni ASV dolāru (1,78 un 2,16 triljoni latu) vidēji dienā. Dokumentā norādīts, ka tirgus izaugsme notikusi galvenokārt uz neziņojošo finanšu institūtu aktivitāšu rēķina. Jāņem vērā, ka lielās bankas un citi nozīmīgi finanšu institūti (kopumā aptuveni 1300) ir tā dēvētie ziņojošie dīleri, kas sniedz pilnīgas atskaites par darbībām valūtas tirgū nacionālajām centrālajām bankām vai starptautiskajām institūcijām. Arī daudzas centrālās bankas nereti darbojas tirgū, piemēram, veicot valūtas intervences, lai gan to daļa nepārsniedz 1% no kopējā darījumu apjoma. Tikmēr virknei citu valūtas tirgus dalībnieku detalizēta vai regulāra atskaitīšanās dažādu iemeslu dēļ nav obligāta, tādēļ arī pārskatā pastāv dalījums starp ziņojošajiem dīleriem un citiem finanšu institūtiem.
Tieši pēdējie īsteno vairāk nekā pusi tirdzniecības (52,6%) starptautiskajā valūtas tirgū. BIS aprēķinājusi, ka 24% darījumu veic bankas, kuras neatrodas ziņojošo dīleru sarakstā, bet vēl 11% darījumu - tā dēvētie institucionālie investori, tādi kā pensiju fondi vai apdrošināšanas kompānijas. Tāpat 11% darījumu ir hedžfondu un nekustamā īpašuma tirdzniecības kompāniju kontā. Trešais kategorizētais dalībnieks - ar finansēm tieši nesaistīti uzņēmumi, galvenokārt lielas korporācijas, aizņem 8,7% starptautiskā valūtas tirgus.
Jāpiebilst, ka pārskatā nav norādīts, cik liela valūtas tirgus operāciju daļa ir starptautiskie ārējie norēķini, piemēram, par tirdzniecību vai dažāda veida pakalpojumiem, vai cik liela ir kapitāla migrācija un valūtas likviditātes pārvietošana.
ASV dolāra dominance
Runājot par tirgotajām valūtām, galveno vijoli starptautiskajos tirgos, protams, spēlē ASV dolārs. Salīdzinot ar 2010. gadu, ASV dolāra iesaiste pieaugusi, un tas nozīmē - lai kādas arī izskanētu prognozes, ASV dolāra kā pasaules rezerves valūtas stāvoklis nav mainījies.
Toties samazinājusies pasaules otras nozīmīgākās valūtas - eiro - loma, kas gan skaidrojams ar eirozonu piemeklējušo krīzi. Jāpiebilst, ka valūtu pārī ASV dolārs/eiro (USD/EUR) joprojām tiek veikta gandrīz ceturtā daļa visu darījumu tirgū, kas gan ir mazāk nekā pirms trim gadiem.
Pēc nozīmīguma trešo vietu ieņem Japānas jena, kas kļuvusi par vienu no valūtām 23% visu darījumu, un šis rādītājs ir par 4% augstāks nekā pirms trim gadiem. Naudas izteiksmē darījumu ar jenas līdzdalību skaits trijos gados pieaudzis par 63%, kas ir labākais rādītājs pasaules vadošo valūtu vidū. Savukārt apgrozījums valūtu pārī ASV dolārs/Japānas jena (USD/JPY) šobrīd aizņem 18,3% visa tirgus, kamēr pirms trim gadiem šis rādītājs bija 14,3%. Salīdzinājumam - valūtu pāris eiro/Japānas jena (EUR/JPY), tāpat kā pirms trim gadiem, aizņem tikai 2,8% tirgus.
No attīstīto ekonomiku valūtām palielinājusies arī Austrālijas un Jaunzēlandes dolāru loma globālā mērogā, sasniedzot attiecīgi 8,6% un 2% (pieaugums no 7,6% un 1,6%) dalību darījumos, galvenokārt pateicoties abu valstu ciešajai sadarbībai ar Āzijas reģionu. Tajā pašā laikā samazinājusies Lielbritānijas sterliņu mārciņas (no 12,9% līdz 11,8%), Kanādas dolāra (no 5,3% līdz 4,6%), Zviedrijas kronas (no 2,2 līdz 1,8%), Honkongas dolāra (no 2,4% līdz 1,4%), bet pats galvenais - arī viena no starptautiskā valūtas tirgus simboliem Šveices franka (no 6,3% līdz 5,2%) - dalība divpusējos darījumos.
Uzlecošā zvaigzne Ķīna
Vienlaikus pat vairāk uzmanības nekā starptautiskajā tirgū tradicionāli vadošo valūtu kāpumiem un kritumiem pārskatā pievērsts divām jaunpienācējām pasaules visvairāk tirgoto valūtu pirmajā desmitniekā - Meksikas peso un Ķīnas juaņai/renminbi, kas kļuvušas par 8. un 9. aktīvāk tirgotākajām valūtām. (Ķīnas nacionālās naudas vienības oficiālais nosaukums kopš 1949. gada revolucionārās pārliecības dēļ ir nevis juaņa, bet gan renminbi (tulkojumā - tautas nauda). Būtībā juaņa un renminbi ir vienas naudas divi dažādi nosaukumi, par ko liecina arī fakts, ka starptautiskajos tirgos šīs valūtas apzīmēšanai tiek izmantots juaņas simbols - CNY. Atsevišķi pieminēts arī Krievijas rublis, kas pacēlies uz 12. vietu sarakstā (1,6%).
Meksikas peso apgrozījums pēdējos trīs gados ir pieaudzis no 1,3% līdz 2,5%, sasniedzot vidēji 135 miljardus ASV dolāru (102,6 miljardi latu) dienā. Pieaugums ir sasniegts gandrīz tikai valūtu pāra ASV dolārs/Meksikas peso (USD/MXN) ietvaros - ja pirms trim gadiem šādas tirdzniecības faktiski nebija vispār, tad tagad minētais pāris aizņem 2,4% tirgus.
Šeit gan ir sava darvas karote medus mucā - BIS uzskata, ka Meksikas maksātie augstie procenti ir radījuši sprādzienveidīgu spekulantu un augsta riska investoru interesi par peso, un nav zināms, cik ilgi šī interese saglabāsies.
Meksikas situācija jūtami atšķiras no Ķīnas, kuras valūtas apgrozījums starptautiskajos tirgos trijos gados pieaudzis no 0,9% līdz 2,2%, sasniedzot 120 miljardus ASV dolāru (64,8 miljardus latu) dienā, turklāt jāņem vērā, ka juaņa ir tikai daļēji konvertējama valūta. Kā norādīts pārskatā, juaņas daļa starptautiskajā tirgū pieaug proporcionāli Ķīnas valdības centieniem padarīt savu valūtu starptautisku un pieejamu tirdzniecībai. Savukārt Eiropas lielākā banka HSBC, kurai ir ievērojamas intereses Ķīnā, uzskata, ka tuvākajos trijos gados 30% Ķīnas starptautiskās tirdzniecības notiks juaņās, kas tās padarīs par trešo visvairāk tirgoto valūtu pasaulē, vēsta Reuters. Būtībā juaņas/renminbi nākotne starptautiskajā valūtas tirgū atrodas Ķīnas valdības rokās.