Pele gan šoreiz tika citam no trim finālistiem - Valdim Supem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras -, taču Andri priecē gan pats nominēšanas fakts, gan arī novērtējums, ko šogad viņa vadītajam IT departamentam Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) izteikuši tiešie klienti - augstskolas studenti. Viņi Andra komandu atzinuši par labāko nodaļu RSU.
Volfenšteins un drošība
Andris ir cilvēks ar daudzām profesijām. Vidusskolu viņš pabeidza gan ar šofera, gan ar autoremontatslēdznieka kvalifikāciju. Centies startēt RTU (tolaik Rīgas Politehniskajā institūtā), bet neizdevās, un, lai izvairītos no dienesta padomju armijā, iestājies kinomehāniķos Rīgas 3. tehniskajā skolā. Armija tomēr parāva - uz trim gadiem flotē. Pēc atgriešanās Andris pabeidza kinomehāniķus, iestājās arī RTU, taču drīz saprata, ka studijas viņu neapmierina, un tās nepabeidza. Sāka aktīvi nodarboties ar atlētismu, ko tagad dēvē par bodibildingu, kļuva par treneri, līdz paša vainas dēļ veselība tam pārvilka svītru. Tiesa, Andris sporto joprojām - uzspēlē hokeju, lai «izkustinātu asinsriti».
Kādu laiku padarbojies kooperatīvu kapitālismā, Andris kļuva par vienu no pirmajiem tautiešiem, kas sāka strādāt ASV vēstniecībā Latvijā. «Šis darbs pavēra iespēju apgūt datorus. Mani sūtīja mācīties IT Vācijā, Austrijā, ASV. Šīs mācības bija ļoti koncentrētas uz praktiskajām reālā darba vajadzībām,» viņš stāsta. IT jomas apgūšanas process viņam iespiedies atmiņā gan ar slavenā Volfenšteina dragāšanu - tā dēļ tagad Andrim uz datorspēlēm riebjas paskatīties -, gan ar augstajiem datordrošības standartiem. «Vēstniecībā tas bija smags pārbaudījums - ievērot visus drošības noteikumus. Kādās apmācībās pat kolēģi no ASV vēstniecībām citās valstīs nāca uz mani paskatīties kā uz vienu no pieciem cilvēkiem pasaulē, kas izpildījis neiespējamos 99% no datordrošības nosacījumiem,» Andris saka un komentē, ka šodien IT puišus dažkārt uzskata par paranoiķiem, taču tā nav paranoja, bet gan pieredze - mēs joprojām līdz galam neapzināmies, cik mūsu dati virtuālajā vidē ir neaizsargāti.
Datoru tūkstoši
Domājot, kā attīstīties, Andris no paziņām uzzināja par augstskolu RSEBAA un pabeidza tajā bakalaurus un maģistrus uzņēmējdarbības vadībā. Viņš neslēpj, ka šo skolu izvēlējies, jo tā likusies vistuvākā ārzemēs piedzīvotajai apmācību kultūrai.
Drīz vien radās iespēja attīstīties arī darba jomā. Bijušais kolēģis, kas nu strādāja dāņu uzņēmumā TopNordic (tagad Atea), deva ziņu, ka steidzami tiek meklēts Atbalsta departamenta vadītājs. Andris aizgāja uz pārrunām un pēc 15 vēstniecībā nostrādātiem gadiem amerikāņu darba devēju nomainīja pret dāņu. TopNordic nodarbojās ar IT serveru un datortīklu uzraudzīšanu lielos Skandināvijas uzņēmumos kuģniecībā, enerģētikā, apsardzes un citās nozarēs. «Mazākajām pārstāvētajām firmām tīklā bija ap 3000 datoru, lielākajām - 12 000-15 000. Darbs bija interesants, angļu valodā, bet 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā,» Andris stāsta. Šī pieredze viņam devusi izpratni par to, cik daudz resursu prasa dažādu IT lietu uzturēšana, tāpēc, redzot, kā kāds izstrādātājs cenšas ieviest nozarē jauninājumus, līdz galam nepadomājot, kā tos uzturēt, viņā mostas skepse. Lai gan Andris uzteic Latvijas IT lauciņa labos piemērus - mazās izstrādātājfirmas, kurās strādā ģēniji, - kopumā arī pret visu nozari viņš ir visai skeptisks - gan par uzņēmumu centieniem nopelnīt neadekvāti lielu naudu par vienkāršiem risinājumiem, gan par to, ka bieži neapzināti paliek riski, uz kā izveidotā IT sistēma nākotnē var paklupt. Arī labu IT speciālistu atrašana, pēc Andra domām, ir problemātiska, jo 85% šajā jomā strādājošo savas prasmes pārvērtē. Pats savus padotos RSU viņš mudina turpināt mācīties un palaikam nokārtot profesionālos eksāmenus, tā ceļot kvalifikāciju.
Novākt «auzas»
RSU Andri pirms trīsarpus gadiem ieteica. «Piedāvājums bija apmierinošs, izaicinājums - liels. Es nebaidos no grūtībām, jo vienmēr esmu mests tur, kur jau ir «auzas»,» viņš saka un atzīst, ka pirmais pusgads bijis pasmags. RSU tolaik datubāzes bijušas ekselī, IT aprīkojums - novecojis. «Vieglāk bija sākt visu no nulles, nekā kaut ko čibināt ar esošo sistēmu un tehnoloģijām. Prieks par to, ka pati augstskolas vadība bija nonākusi pie secinājuma, ka kaut kas jāmaina. Ceru, ka viņu cerības neesmu pievīlis.» Andris stāsta, ka tagad RSU izveidota moderna un automatizēta studējošo informācijas sistēma, kura apvieno visu fakultāšu datubāzes, kā arī grāmatvedību. Tāpat RSU ir sava elektroniskā studentu uzņemšanas sistēma, kas pat esot labāka un daudz lētāka par lielo, centralizēto Latvijas augstskolu elektroniskās uzņemšanas sistēmu. Šoruden ieviesta arī e-studiju mobilā versija, nākamais uzdevums - elektroniskās studiju grāmatiņas. Paralēli RSU IT nodaļa piedalās arī dažādos Microsoft un citu ražotāju izstrādātu IT produktu testēšanas projektos. «Izdarīts ir daudz, lai gan lielu daļu no tā it kā neredz.» Andris teic, ka aizsniegties līdz mērķiem, kurus viņam nav bail uzlikt gana ambiciozus, ir dikti patīkami pašam, vēl patīkamāk - ja to novērtē arī citi. IT vadītājam patlaban jābūt uzņēmīgam, ar pieredzi un spējīgam pastāvēt par savu komandu un izvirzītajiem mērķiem, Andris uzskata.