klavierkoncerta atskaņojumā, savukārt Adigezalzade spēlēs amerikāņu klasiķa Džordža Gēršvina Rapsodiju blūza stilā. Programmu kuplina vēl divu amerikāņu komponistu Lū Hariosona un Maikla Dohertija kamerorķestra opusu atskaņojumi Klaipēdas kamerorķestra galvenā diriģenta Mindauga Bačkus vadībā.
Endrū Taisons (ASV) ir viens no vispazīstamākajiem amerikāņu jaunās paaudzes mūziķiem. Viņa interpretācijas izceļas ar intuitīvu dziļumu un neparastu svaigumu. Taisons mācījies slavenajā Džuljarda skolā Ņujorkā un ieguvis godalgotas vietas dažādos starptautiskos pianistu konkursos, sākot ar dzimtenē izcīnīto pirmo vietu Ņujorkas Jauno koncertmākslinieku konkursā (YCA Auditions, 2011) un beidzot ar vairākām balvām Starptautiskajā pianistu konkursā Līdsā un vēl tikai pērn, 2013. gadā, gūtajiem lauriem Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursā. Viņš koncertē gan ASV, gan Eiropas valstīs - Šveicē, Portugālē, Lielbritānijā, Polijā, Krievijā, Gruzijā - un nu dosies arī uz Azerbaidžānu. Endrū Taisonu raksturo kā spožu virtuozu un iejūtīgu mūzikas interpretu.
«Endrū Taisons ir neordināra parādība pianismā. Šis talants ir ko vērts,» portālā Belcanto.ru mūziķi vērtē kritiķis Valentīns Predlogovs. «Taisonam ir apbrīnojami izteiksmīgas rokas, un uzlūkot tās kustībā - tas ir īpašs vizuāls baudījums,» papildina igauņu pianists Petrs Lauls. Rīgas apciemojums ir iekļauts Taisona un Adigezalzades koncertturnejā, kas ved arī uz Sanktpēterburgu un Baku. «Vēl nekad iepriekš nebijām tikušies, taču turnejas noslēgumā Baku spēlēsim abi kopā, atskaņojot Mocarta dubultkoncertu,» Endrū Taisons pavēsta Skype sarunā un piebilst, ka Rīgas apciemojumu viņš īpaši gaidot arī tāpēc, ka te dzīvoja šaha lielmeistars Mihails Tāls. «Man patīk vecmeistaru spēles kā estētiska vērtība. Katra šaha partija ir kā dzeja, kā poēma.»
Priecādamies, ka vairākums komponistu visdažādākajos laikmetos arī paši bijuši lieliski pianisti un rakstījuši lielisku klaviermūziku, Taisons izvēlas daudzveidīgu repertuāru. «Man patīk spēlēt to, kas man patīk. Arī jauno mūziku, piemēram, Beļģijas Karalienes Elizabetes konkursā iepazītos mūsdienu komponistu Frederika Rževska un Mišela Petrosjana darbus. Šis konkurss bija visintensīvākā pieredze manā mūžā, bet diez vai ko tādu gribētu atkārtot.»