Krievija un Ķīna, kuras iepriekš draudēja bloķēt visus DP lēmumus par Sīriju, nosodošās rezolūcijas pieņemšanai piekrita pēc tam, kad Sīrijas armijas tanki pēc mēnesi ilga aplenkuma iebrauca nemiernieku citadelē valsts ceturtajā lielākajā pilsētā Hamā un ieņēma tās centru. Tanku vienības ielenkušas arī Deir ez Zoras pilsētu valsts austrumos, kas ir vēl viens nemieru epicentrs.
Protesta akcijas un nemieri Sīrijā arābu pavasara ietekmē turpinās kopš šī gada 15. marta. Šajā laikā gājuši bojā vairāk nekā 1600 protesta akciju dalībnieku un 370 dažādu drošības struktūru darbinieku, bet aptuveni 12 tūkstoši cilvēku ir apcietināti.
Vienu no protestētāju prasībām - kopš 1963. gada pastāvošā ārkārtas stāvokļa atcelšanu - B. el Asads vismaz formāli izpildīja drīz pēc nemieru sākšanās, tagad oficiāli atļauts arī politiskais plurālisms. Tomēr pats B. el Asads no amata atkāpties neplāno un nekārtību izraisīšanā vaino «bruņotas teroristu bandas», kuras atbalsta islāmisti un ārvalstu aģitatori, īpaši uzsverot Sīrijas senās ienaidnieces Izraēlas ieinteresētību situācijas destabilizēšanā.
Prezidenta izteikumus vērtē kā pārspīlētus, taču arī atsevišķi analītiķi uzskata, ka sacelšanās pamatā lielā mērā ir reliģiski un vēsturiski motīvi. No 1976. līdz 1982. gadam Sīrijā notika plaša sunnītu musulmaņu vairākuma sacelšanās pret pie varas esošo šiītu mazākumu, un šīs sacelšanās centrs bija tieši Hama. 1981. un 1982. gadā armija, kuru vadīja toreizējā prezidenta brālis Rifāts el Asads, nežēlīgi apspieda nemierus. 1982. gada februārī tā dēvētās Hamas asinspirts laikā tika nogalināti, pēc dažādām ziņām, no 25 000 līdz 40 000 cilvēku.
Baath partija pie varas nāca 1963. gadā un kopš tā laika ir vienīgā un valdošā partija Sīrijā. Savukārt Valsts prezidents Bašārs el Asads pie varas atrodas kopš 2000. gada. Prezidenta amatu viņš mantoja no sava tēva Hāfiza el Asada, kurš vadīja Sīriju 30 gadu - no 1971. gada līdz pat savai nāvei 2000. gadā. Jāpiebilst, ka Sīrijas prezidents nereti tiek salīdzināts ar ASV eksprezidentu Džonu Kenediju - gan ne vadības stila dēļ, bet tāpēc, ka arī viņš stājās sava vecākā brāļa vietā kā ģimenes politisko ambīciju pārmantotājs. H. el Asada vecākais dēls Bāsels, kurš tika mērķtiecīgi gatavots kā tēva varas mantinieks, 1994. gadā gāja bojā autokatastrofā, un jaunākajam brālim nācās pārņemt viņa pienākumus.