Apdrošinātāju «viltības»

* Visbiežāk pieļautā kļūda - nokavējums. Piemēram, ģimene brauc atvaļinājumā uz laukiem, pa ceļam notiek neliels negadījums. Tā kā mašīnas īpašniekam priekšā ir piecas atvaļinājuma dienas, ir KASKO apdrošināšana, viņš nolemj mierīgi pavadīt brīvdienas. Kad viņš ierodas pie apdrošinātāja pēc piecām dienām, viņam tiek norādīts tradicionāls ieraksts visās polisēs - vērsties triju dienu laikā.
* Jāpievērš uzmanība apdrošināšanas noteikumu sadaļai: tie jāaplūko kontekstā ar jēdzienu skaidrojumiem, piemēram, kas ir domāts ar vārdu «ugunsgrēks», «vētra» u. tml. «Vētra» apdrošinātāju izpratnē atšķiras - vieniem tas ir vējš ar ātrumu 17 m/s, citiem - no 25 m/s.
* Vēl viens piemērs: klients nopircis Peugeot 307 markas mašīnu, apdrošinās pret visiem riskiem un iegādājas 2000 latu vērtu polisi. Mašīna aizdegas, apdrošinātāja eksperts konstatē, ka degšana radusies no īssavienojuma, bet polisē rakstīts, ka mašīna apdrošināta tikai pret ārējiem degšanas avotiem.
* Ja cilvēks apdrošina veselību un viņam jau ir konstatēta noteikta diagnoze, attiecīgās slimības ārstēšanai veselības apdrošināšanu var pat neizmaksāt.

Apdrošinātājs cenu nosaka, pamatojoties galvenokārt uz izmaksām, kas veidojas no daudziem faktoriem, tanī skaitā no riska izmaksām, administrēšanas un pārdošanas izdevumiem. Otra lieta, kas ietekmē cenu, ir konkurence.
Attiecībā uz veselības apdrošināšanu vienmēr jāpievērš uzmanība, kādus pakalpojumus un kādā vērtībā sedz polise, kādus sedz pilnībā un par kuriem pakalpojumiem daļa no summas jāsedz pašam klientam.