Sveicēju pulkā bija gan orķestris, kas olimpiskos vicečempionus sveica ar skaļām fanfarām, gan meitenes, kuras lēca superkamaniņu braucēja dziesmas ritmos.
«Zinājām, ka daudz radu un draugu būs ieradušies sagaidīt, taču visus pat nevaru saskatīt - tik daudz cilvēku,» sagaidītāju pūli lidostā centās pārskatīt vecākais brālis Juris Šics. «Ir gandarījums, ka padarīts liels darbs, taču nevēlamies apstāties. Centīsimies sasniegt vēl augstākus rezultātus,» Andris piebilda, ka apetīte noteikti vēl nav remdēta.
Brāļus nebiedē tas, ka tagad katrās sacensībās no viņiem tiks gaidītas medaļas. «Mēs jau līdz šim vienmēr uz starta esam izgājuši, lai cīnītos par uzvaru,» Juris spriež, ka nekas jau nemainīsies. «Lai gūtu panākums, vajag tikai pašiem sev noticēt.»
Andra un Jura onkulis Mārtiņš Šics brāļos izceļ ārkārtīgu mērķtiecību un darbaspējas. «Viņi no mazotnes audzināti smagi un grūti strādāt, nevairīties no melnā darba,» Katastrofu medicīnas centra direktors norāda uz vecāku ieaudzināto pamatīgumu.
Olimpiskais sudrabs nebūt nenozīmē, ka kamanas tiks liktas plauktā līdz jaunajai sezonai. «Ceram izcīnīt uzvaru Latvijas olimpiādē, jo līdz šim tajā neesam tikuši augstāk par trešo vietu. Bet pēc tam jau sezonas svarīgākās sacensības - pret skeletonistiem,» brāļi jokojot iezīmēja atlikušo sezonas daļu.
Pēc tam sāksies gatavošanās 2014.gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, kur brāļi ir apņēmušies spert vēl soli tālāk.