Turklāt darba kārtībā ir arī valdības iesniegtie likuma grozījumi, kas paredz partiju finansēšanu arī no valsts budžeta.
Būšot blakusapstākļi
Pagaidām vispretrunīgāk vērtētais ir jautājums par politiskās aģitācijas aizliegumu radio un televīzijā mēnesi pirms vēlēšanu dienas. Politologs Juris Rozenvalds norāda - ja viņam būtu vara, viņš vispār aizliegtu politisko aģitāciju elektroniskajos medijos, jo ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē politikā aizvien būtiskāks kļūstot tēls, nevis racionāli argumenti, ņemot vērā politiskās reklāmas ietekmi uz vēlētājiem. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka politiskās reklāmas ierobežojums varētu mazināt partiju vajadzību pēc naudas, jo līdz šim 70% no kopējiem partiju izdevumiem paredzēti reklāmām un lauvas tiesa no šīs naudas nonākot tieši televīzijas un radio kasē. Tiesa, I.Kažoka nenoliedz, ka partijām jāsaglabā iespēja pavēstīt par savu pozīciju bez mediju attieksmes iejaukšanās. Daudzās valstīs, kurās ir aizliegta apmaksāta politiskā reklāma, šo jautājumu risina citā ceļā, piemēram, partijām tiek piešķirti bezmaksas reklāmas laiki. Jau tagad partijas var izmantot divreiz pa desmit bezmaksas minūtēm sabiedriskajos medijos, bet tas neesot efektīvs aģitācijas veids, jo abas reizes partijām ir jāizmanto uzreiz viss 10 minūšu aģitācijas laiks, kas nepiesaista lielu auditoriju. I.Kažoka un A.Vilks pieļauj, ka risinājums būtu šī laika sadalīšana mazākos posmos, izstrādājot mehānismu, kā nodrošināt visām partijām vienlīdzīgas reklamēšanās iespējas.
Tautas partijas pārstāvis Māris Kučinskis uzskata, ka tik ilga reklāmas moratorija priekšlikums ir pat bīstams, jo tad vēlēšanu iznākumu var noteikt «cīņa starp mediju ietekmēm un par mediju ietekmēm». «Kurš pieskatīs medijus?» arī pēc politologa Jāņa Ikstena domām, tas ir būtiskākais jautājums, no kā atkarīga reklāmas moratorija efektivitāte, tomēr kopumā viņš ideju atbalsta. Arī A.Vilks nenoliedz, ka, nosakot politiskās reklāmas moratoriju, jārēķinās ar «blakusapstākļiem», jo viņa līdzšinējā pieredze liecinot - ja partijām ko aizliedz, tās mēģinās ierobežojumu apiet pa citiem ceļiem. Moratorijs, piemēram, būtu izdevīgs partijām, kurām atbalstošus viedokļus pauž atsevišķi mediji. Nav arī pietiekami daudz līdzekļu, kā cīnīties ar slēpto reklāmu. I.Kažoka gan uzskata, ka slēptās reklāmas īpatsvars oficiālās reklāmas ierobežojumu gadījumā daudz lielāks nekļūtu, jo iepriekšējā vēlēšanu kampaņa apliecināja, ka arī bez būtiskiem ierobežojumiem slēptā reklāma daudzos medijos plauka un zēla. Reklāmas ierobežošanas jautājums būtu jāskata kontekstā ar trešo personu regulējumu, jo tām «aizbāzt muti» mēnesi pirms vēlēšanām būtu krietni grūtāk, izriet no A.Vilka teiktā.
Vispirms steidzamie
Deputāti arī rosina grozīt likumu, lai mazinātu partiju priekšvēlēšanu tēriņus. Priekšlikumi paredz gan samazināt tēriņu griestus, gan iekļaut limitā arī pašlaik neiekļautus tēriņus, piemēram, vēlēšanu kampaņu organizēšanu. Tas varētu būt solis uz priekšu, lai novērstu partiju atkarību no ziedotājiem un nepieciešamības ziedojumu «atstrādāt», tomēr no A.Vilka un I.Kažokas teiktā izriet, ka likuma izmaiņām jābūt kompleksām, jo tēriņu griestu samazināšana vien būtiskas izmaiņas neradīs. A.Vilka ieskatā, reklāmas raidlaika ierobežojumi pat būtu efektīvāks risinājums.
I.Kažoka uzskata, ka visi partiju finansēšanas un politiskās aģitācijas jautājumi sadalāmi divos līmeņos pēc steidzamības pakāpes. Vispirms politiķiem jau tuvākajā laikā būtu jāaizlāpa caurumi vēlēšanu kampaņu regulējumā, lai atvieglotu KNAB darbu partiju finansēšanas kontrolē. Piemēram, likumā jāparedz savlaicīga vides reklāmu un interneta reklāmu izcenojumu iesniegšana, lai KNAB varētu vēl kampaņas laikā konstatēt, vai partijas jau nav «uzlēkušas» virs tēriņu griestiem, un vajadzības gadījumā apturēt turpmāko aģitāciju. Līdz priekšvēlēšanu kampaņas sākumam jānosaka tēriņu limita apjoms un tajā iekļautās pozīcijas, lai nesanāk kā pirms nesenajām pašvaldību vēlēšanām, kad vērienīgais LPP/LC pasākums Arēnā Rīga ar Aināra Šlesera «pacelšanu gaisā» limitā netiek iekļauts. Valsts finansējums partijām un politisko reklāmu moratorijs, visticamāk, izsaukšot tik garas diskusijas, ka rada risku iestrēgt arī steidzamajiem jautājumiem, tāpēc tas esot jāatstāj otrajā plānā.
50 pret 50 - tāda, pēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa domām, ir varbūtība, ka Saeimā varētu pieņemt deputātu vidū strīdīgi vērtētos likumu grozījumus. To iesniedzēji ir Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai, kā arī TB/LNNK deputāti, taču tiem ir vismaz daļējs ZZS atbalsts. Skeptiska ir, piemēram, Tautas partija, savukārt lielākās opozīcijas frakcijas Saskaņas centrs priekšsēdis Jānis Urbanovičs to sauc par priekšvēlēšanu balagānu, kurā partija negrasoties piedalīties.