Papildus jau esošajiem ierobežojumiem un pašregulācijas pasākumiem tiks noteikti vēl citi aizliegumi. Ātrās kreditēšanas uzņēmumi atbalsta lielāko daļu aizliegumu, jo nav ieinteresēti situācijā, ka klientam ir grūtības atdot aizņēmumu. Taču ierobežojošie mehānismi nevar būt vienīgais līdzeklis grūtību pārvarēšanai.
Pirms risinājumu realizēšanas jāizvērtē cēloņi, kāpēc rodas sarežģījumi parādsaistību nokārtošanā.
Pirmkārt, pārlieku vieglprātīgā sabiedrības attieksme pret kredītiem un patērēšanas kultūra kopumā noved pie bezatbildīgas aizņemšanās. Pret bezatbildīgu aizņemšanos strādā mehānismi, kas jau ieviesti, piemēram, ierobežots vecums, no kura ātrais kredīts var tikt piešķirts, brīdinājumi ātrās kreditēšanas pakalpojumu reklāmā un klientu kredītspējas izvērtēšanas pasākumi.
Jāņem arī vērā, kamēr mūsu valstī ir aktuālas aplokšņu algas, tikmēr klienta patiesās kredītspējas izvērtēšana ir apgrūtināta. Es ceru, ka valsts izstrādātie mehānismi ātrās kreditēšanas uzņēmumiem palīdzēs novērst situāciju, ka klientam ir vairāki aizņēmumi vienlaikus vairākās kompānijās. Tas visdrīzāk samazinās izsniegto kredītu apjomu, taču tajā pašā laikā palielinās to kvalitāti, un ieguvēji no tā būs visi - gan uzņēmumi, gan klienti. Papildus tam būtu jāveic arī izglītojošie pasākumi, kas iemācītu skaidri izvērtēt, vai tiešām nepieciešams iegādāties vienu vai otru preci, ja tam sekos noteiktu kredītsaistību uzņemšanās. Manuprāt, šis pienākums būtu jāuzņemas valsts institūcijām.
Otrkārt, grūtības atmaksāt kredītu ir tai sabiedrības daļai, kas atrodas sarežģītos sociālajos apstākļos. Piemēram, šāda situācija - jaunai ģimenei ir mājokļa kredīts, studiju kredīts, kredīts par auto, un tiek zaudēts darbs. Savukārt pabalstu nevar saņemt, jo līdz šim tika strādāts par aplokšņu algu. Lai rastu ātru risinājumu problēmām, tiek noformēts ātrais aizdevums, kuru grūti atmaksāt, un tiek vainotas ātrās kreditēšanas kompānijas. Manuprāt, šeit vajadzētu vairāk cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. Jārada iespēja cilvēkiem nopelnīt tepat Latvijā, nevis ārvalstīs. Jāpilnveido pabalstu sistēma, jācīnās ar aplokšņu algām, jāmeklē sociālo problēmu risinājumi.
Treškārt, pie grūtībām atdot aizņēmumu noved finanšu zināšanu trūkums. Liela sabiedrības daļa nemāk pilnvērtīgi plānot savus izdevumus un nemāk risināt finanšu sarežģījumus, ja tādi rodas. Valsts mērogā būtu jānodrošina konsultācijas un palīdzība tiem cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama, - sociālajā dienestā vai pašvaldībā.
Vēl jāpiebilst, ka gadījumi, kad krāpnieki uz citas personas vārda noformē ātro kredītu, kļūst arvien biežāki. Ātro kredītu kompānijas cīnās ar krāpniekiem, taču uzsver - visbiežāk krāpniecisko darbību gadījumi notiek cilvēku neuzmanības un pārliekas uzticēšanās dēļ. Par savas naudas drošību vislabāk rūpēties pašiem. Tāpēc jāņem vērā, ka nedrīkst atklāt citām personām savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī nevajadzētu nosūtīt šos datus elektroniskajās vēstulēs.
*SIA Ferratum Latvia valdes loceklis