Otrdienas rītā notikušās artilērijas apšaudes draud ietekmēt Āzijas reģionu, kam atvēlēta ļoti liela loma globālās ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Karadarbība tieši varētu ietekmēt trīs pasaulē nozīmīgas ekonomikas - Dienvidkoreju, Japānu un Ķīnu. Pat ja to teritorijā nekristu bumbas, visām trim būtu grūtāk nodrošināt ražošanas izejvielu piegādi un preču eksportu. Noteikti ciestu tūrisms Āzijas austrumu galā, ziņo aģentūra AFP.
ASV jau paziņojušas, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu karadarbību. Taču vajadzības gadījumā amerikāņi ātri varēs palīdzēt saviem sabiedrotajiem, jo Dienvidkorejā izvietoti 28 tūkstoši ASV karavīru. Phenjanu nosodīja Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna un Krievija. Bet Ķīnai nācās laipot, lai nenonāktu konfliktā ne ar vienu pusi, tādēļ tā aicināja abas Korejas vairāk piestrādāt pie miera nodrošināšanas reģionā. «Tas ir priekšnoteikums, lai atjaunotu sešu pušu sarunas,» pavēstīja Ķīnas ārlietu ministrs Hons Lei.
Miera sarunas, kurās bez Korejām piedalās arī Ķīna, Krievija, Japāna un ASV, vairākus gadus ir iesaldētas, jo Ziemeļkoreja ignorē starpnieku prasības pārtraukt raķešu izmēģinājumus un atombumbu izstrādāšanu. Phenjana vēlas apmaiņā pret kodolprogrammas slēgšanu saņemt iespaidīgu finansiālo palīdzību. Savukārt Vašingtonā uzskata, ka atbruņošanās ir labās gribas izpausme un par to nav jāmaksā.
Kutelīgā situācijā ir arī pati kareivīgā Ziemeļkoreja, jo daudzo sankciju dēļ tās ekonomika faktiski ir izolēta un ļoti atkarīga no Ķīnas. Ar lielvalsti korejiešiem ir labas attiecības, un tās prezidents Kims Čen Irs šogad jau divreiz viesojies Ķīnā.
Otrdienas rītā Ziemeļkoreja apšaudīja mazo Jonpjonas salu strīdīgajā robežzonā, nogalinot divus jūrniekus un vismaz 16 ievainojot. Aculiecinieki ziņoja, ka aptuveni 70 māju bija liesmās. Šajā salā atrodas galvenokārt Dienvidkorejas militārie objekti, taču dzīvo arī civiliedzīvotāji. Stundu ilgās apšaudes laikā tie aizbēga uz salā uzbūvētajiem bunkuriem. Jonpjona atrodas trīs kilometrus no strīdīgās robežas Dzeltenajā jūrā. Tur apšaudes notikušas arī 1999. un 2002. gadā.
Ziemeļkoreja apgalvoja, ka uguni pirmā atklājusi Dienvidkoreja, tādēļ tā tikai esot atbildējusi ar 200 lādiņiem. Seula gan vaino kaimiņus un uzsver, ka «nehumānais uzbrukums civiliedzīvotājiem» pārkāpj 1953. gadā noslēgto pamieru. Ziemeļkoreja piedraudēja turpināt triecienus, ja dienvidnieki kaut par «0,0001 milimetru» pārkāps strīdīgo jūras robežlīniju. Juridiski abas valstis joprojām ir karastāvoklī, jo nav noslēgušas miera līgumu pēc niknajām kaujām pussalā pirms gandrīz 60 gadiem. Interesanti, ka uzbrukumi notika divas nedēļas pēc G20 samita Seulā.