Tomēr teju trešdaļa jeb 32,7% respondentu uzskata, ka skolas palīdzība kristīgās mācības apgūšanā bērniem var nākt tikai par labu, savukārt gandrīz 11% aptaujāto bija grūtības sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Jāatceras, ka patlaban bērnu vecākiem iespējams izvēlēties, vai viņu atvase sākumskolā apgūst ētiku vai arī kristīgo mācību.
Kā norāda pētījuma autori, iedzīvotāji, kuru ģimenē ir skolas vecuma bērni, nedaudz biežāk nekā tie, kam bērnu nav, piekrituši uzskatam, ka kristīgas mācības apgūšana skolās ir pozitīvi vērtējama, - tā domāja 35% respondentu, kuru ģimenē ir bērni, un 32% no tiem, kuriem nav skolas vecuma bērnu. Abās grupās biežāk gan atbalstīts viedoklis, ka reliģija ir personisks un ģimenes jautājums, kurā skolai nevajadzētu jaukties, - attiecīgi 55% un 57% aptaujāto.
Aptaujā piedalījās 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījumā atspoguļotas izteiktākās vēlmes pēc tā, kādam jābūt mācību saturam un metodēm Latvijas skolās. Pētījuma autori vēlējās noskaidrot, vai skolās jāmāca būt savas valsts patriotiem, vai arī mēs vēlamies redzēt savu bērnu domāšanu multikulturālu un atvērtu.
Populares Latvija ir konservatīvo ideju institūts, kura darbības pamatā ir modernā konservatīvisma pamatprincipi - brīva uzņēmējdarbība, neliela valsts pārvalde un indivīda brīvības.
LETA