Darba grupa, kurā bez A. Kampara un U. Auguļa ir arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), par Lattelecom un LMT privatizācijas jautājumiem bija spriedusi trijās sēdēs. Darba grupa bija sagatavojusi lēmuma projektu par konkursa izsludināšanu finanšu konsultanta piesaistei, kurš izstrādātu privatizācijas plānu. Nākamajai valdībai, kas Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā varētu sākt strādāt oktobra beigās, būs jāformulē konkrēts darba uzdevums konsultantam.
Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins Dienai norādīja, ka atbalsta uzņēmuma privatizāciju, jo starptautiskajos finanšu tirgos situācija pašreiz ir labvēlīga un «šādos apstākļos labu investoru var atrast. Jautājums, vai pēc trim gadiem situācija būs labāka, ir retorisks un atklāts». Pašlaik grūti novērtēt, vai Latvija par savām kapitāla daļām varētu saņemt savulaik publiskajā telpā minētos 500 miljonus latu (2008. gadā Ivara Godmaņa valdība noraidīja abu uzņēmumu līdzīpašnieka zviedru TeliaSonera piedāvājumu par šādu summu pārdot valsts daļas). Lattelecom šajā laikā ir būtiski mainījies, piemēram, ieviešot virszemes un interaktīvās televīzijas pakalpojumus.
Viens no pretrunīgiem jautājumiem, kas apspriests valdības izveidotajā darba grupā, saistās ar Lattelecom un LMT privatizācijas modeli. Proti, Satiksmes ministrija ierosinājusi no Lattelecom un LMT nodalīt daļu infrastruktūras (piemēram, optiskos kabeļus), ieguldīt to valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un privatizācijai šo daļu nenodot. «Ekspertu viedoklis par šādu ieceri bija izteikti negatīvs, jo kompānija ļoti strauji zaudētu vērtību,» teica A. Kampars. Komentējot minēto ieceri, G. Kokins atzina - ņemot vērā, ka šī ir lielākā Lattelecom biznesa daļa, «ietekme uz kompānijas vērtību būtu graujoša». Turklāt tas negatīvi ietekmētu uzņēmuma konkurētspēju, un «būtu grūti iedomāties, ka kompānijas akcionārs TeliaSonera akceptētu šādu ieceri», norādīja G. Kokins.
Cita ideja, kas apspriesta minētajā darba grupā, ir nepārdot Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļas vienlaikus. Interesi par akciju iegādi abos uzņēmumos TeliaSonera atkārtoti apliecināja, nesen tiekoties ar A. Kamparu.
U. Augulis šonedēļ paziņoja, ka atkāpjas no Lattelecom un LMT privatizācijai izveidotās darba grupas, jo viņam nav pieņemami «tie risinājumi un pēc tam izteicieni publiskajā telpā par valstij piederošo kompāniju privatizāciju, kas šobrīd ir pelnošas kompānijas». Viņaprāt, pēc Lattelecom un LMT pārdošanas šo uzņēmumu pakalpojumi varētu sadārdzināties.