Tāpēc esot minimāla iespējamība, ka spēkrats atradīsies. Tieši tā gadījās Ģirtam (vārds mainīts), kura līzingā pirktais spēkrats šomēnes nozagts Pārdaugavā. Viņš saka, ka policijas darbinieki, ar kuriem saskāries krimināllietas ierosināšanas procesā, neesot atstājuši profesionālu iespaidu un devuši viņam padomu meklēt auto pašam, piemēram, izplatot palīdzības lūgumu sociālajos tīklos.
Diena novēroja, ka zagtu auto bildes ar īpašnieku kontaktinformāciju un atlīdzības solījumi tiek publicēti gan sociālajā tīklā Facebook, gan sludinājumu un pat ziņu portālos, kur komentāros cilvēki dalās minējumos, vai tik pagalmos nav atgriezušies «trauksmainie deviņdesmitie», un izsaka aizdomas par vērienīgiem zagtu auto pasūtījumiem. Valsts policijas (VP) statistika to daļēji apstiprina: aprīlī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā nozagts divreiz vairāk spēkratu - 115 auto -, bet šā gada pirmajos četros mēnešos kopumā - 328 auto. Likumsargu dati liecina, ka 141 no tiem esot atrasti.
Nepatīkami pārsteigts par Ģirta Dienai izklāstīto situāciju ir VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietnieks Oskars Komuļs: «Acīmredzot to viņam teica ļoti nepieredzējis policijas darbinieks. Protams, visur ir jauni darbinieki - ar to jārēķinās. Un vairāk vai mazāk [VP] cilvēkiem tiek skaidrots, ka nedrīkst runāt par lietām, par ko nav drošas saprašanas. Turklāt nekad nebūs tā, ka nozagto auto meklēs viens darbinieks, - viss notiek sadarbībā ar dažādām policijas vienībām un dienestiem.» Viņš arī norāda, ka neviena nozagtā automašīna nekad neesot atrasta pēc sludinājumiem: «Mēs policijā neiesakām griezties masu medijos ar šādiem palīdzības lūgumiem, jo to ievietošana ir lieka iespēja krāpniekiem apkrāpt nelaimē nonākušos cilvēkus, rēķinoties, ka viņi gatavi uz visu, lai nozagto mantu atgūtu. Tas attiecas ne tikai uz auto, bet arī pasēm, telefoniem, suņiem.»
Automobiļi - donori
Tikmēr rīdzinieks Jānis tieši pēc publiska palīdzības lūguma izplatīšanas uzzinājis, ka šonedēļ Āgenskalnā viņam nozagtā Audi A6 ceļi veduši uz Lietuvu: «Naktī aculiecinieks to manījis lielā ātrumā traucamies caur Auci. Mašīna nebija perfekta, tāpēc visdrīzāk tā jau izjaukta pa detaļām - viss, tās nav. Ļoti daudzi cilvēki brauc ar līdzīgas cenu kategorijas auto - līdz 7000 eiro -, tāpēc tiem vajadzīgas rezerves daļas, ko iegūst, izjaucot zagtos.» Arī šim vīrietim pēc komunikācijas ar likumsargiem radies iespaids, ka transportlīdzekļa atrašana ir tikai paša ziņā: «Policija man pat nepalūdza auto bildes. Tikai vēlāk, kad pats atgādināju, tās tika pieņemtas, bet iecirknī pateica, ka viņiem esot ļoti daudz darba. Visa meklēšana bija tik daudz, cik es pats apkārt pabraukāju.» Jānis kā galvenās problēmas min divas: viņaprāt, starp Latvijas un Lietuvas varasiestādēm neesot sakārtotas attiecības, «ja jau ilgstoši zagtie auto ceļo starp abām valstīm», un pie robežas pārbrauktuvēm neesot augsta līmeņa videonovērošanas sistēma: «Ja būtu cilvēki, kas visu laiku novērotu auto plūsmu, zagļus varētu operatīvi notvert.»
Arī apdrošinātāju pārstāvji jau iepriekš pauduši viedokli, ka Latvijā uzdarbojoties lietuviešu bandas. O. Komuļs to apstiprina un piebilst, ka Latvijā sirojot arī noziedznieki no Krievijas. Tie gan pēdējos gados neesot tikuši aizturēti, savukārt lietuvieši - regulāri: «Protams, cenšamies pārzināt viņu shēmas, jo citādi tās nevar apkarot. Izmantojam daudzas mūsdienu tehnoloģijas, ko likums pieļauj, bet visu nevaru atklāt, citādi [zagļi] no tā sāks izvairīties.» Viņš arī norāda, ka «nav iespējams, ka par katru nozagto auto brauks darba grupa un meklēs pa visu Latviju», taču uzreiz atzīmē, ka vidēji trešdaļa nozagto spēkratu tiekot atrasta «gan izkomplektēti, gan veseli, gan dažādos veidos bojāti». To, ka daudz lietotu rezerves daļu Latvijas tirgū ienāk no Lietuvas, Dienai apstiprina arī automehāniķis Andris, kurš strādā savā servisā kādā Latvijas dienvidu pierobežas ciematā. Viņš gan neapgalvo, ka tās visas izņemtas no zagtiem auto: «Vispār ar lietuviešiem ir briesmas, lietotas mašīnas no viņiem labāk nepirkt, jo no trim šie saliek vienu. Man ik pa laikam nākas remontēt no lietuviešiem nopirktās, un tad galva jāsaķer, ko viņi tur sataisījuši.»
Atvērto robežu blaknes
VP esot cieša sadarbība ar kaimiņvalstu kolēģiem, un ziņu apmaiņu atvieglojot mūsdienu datubāzes, taču nereti zagtajiem spēkratiem tiekot nomainītas numurzīmes, saka O. Komuļs. Tikmēr Valsts robežsardzē, aizbildinoties ar aizņemtību Austrumu partnerības samitā, neatbildēja, vai bijušajos robežkontroles punktos darbojas videonovērošanas kameras un kādos gadījumos ieraksti tiek izmantoti.
Iepriekš robežsardzes amatpersona intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma atzina - kopš pievienošanās Šengenas zonai nedrīkstot pārāk apgrūtināt cilvēkus, kuriem ir tiesības brīvi ceļot, tāpēc identificēt un aizturēt likumpārkāpējus kļuvis sarežģītāk. Tas nozīmē, ka zagto auto plūsma starp Eiropas Savienības dalībvalstīm varot notikt diezgan netraucēti. Apzagtais šoferis Ģirts izsaka aizdomas, ka daudzās it kā sabiedriskās drošības nolūkos uzstādītās videokameras esot butaforija, jo «Imantas pedofilu taču nenoķēra».
Atkodēta tehnoloģija
Rīgā dzīvojošās Gitas (vārds mainīts) pieredze liecina, ka uz videonovērošanu zagta auto meklēšanā nevarot paļauties - viņas ģimenes auto pirms vairākiem gadiem ticis nozagts no tirdzniecības centra Spice stāvlaukuma un pazudis bez pēdām. Turklāt videonovērošanas ieraksti meklēšanā neesot palīdzējuši. Todien jaunā ģimene bija plānojusi iegādāties ratus savam jaundzimušajam bērnam, taču beigās bez transportlīdzekļiem palika gan mazulis, gan vecāki, turklāt mašīna nebija apdrošināta un kredītu «pa tukšo» nācies maksāt vēl vairākus gadus.
Apzagtā Ģirta automobilim gan bijusi KASKO, tāpēc tagad viņam visvairāk esot žēl mašīnā palikušo mantu. Savukārt Jānis savu nākamo spēkratu apņēmies aprīkot ar izsekošanas ierīci ar GSM moduli, kas atsūta īsziņu, ja izmainīta auto atrašanās vieta. SIA Autonams pārstāvis Dainis Libers saka: «Absolūta tendence ir, ka reiz apzagti auto īpašnieki savu nākamo spēkratu aprīko ar papildu drošības ierīcēm. Otra klientu daļa ir tā, kas kaut ko uzliek tikai ķeksīša pēc, jo to pieprasa apdrošinātājs. Maldīgi ir uzskatīt, ka rūpnīcas uzstādījumi pasargās no visām bēdām, arī signalizācija viena pati noteikti nepasargā no auto nozagšanas, jo tai ir tikai informējoša funkcija.» Latvijā populārākā drošības iekārta esot ap 280 eiro vērtais imobilaizers - īpašniekam kabatā ir čips, bez kura mašīna nekustas, savukārt zagļi minēto risinājumu nespējot ne identificēt, ne apiet. VP pārstāvis Toms Sadovskis zina teikt, ka pēdējā laikā izteikti vairāk tiekot zagti auto, kas aprīkoti ar Keyless Go jeb bezatslēgas iedarbināšanas sistēmu - tās programmatūru zagļu grupējumi iemanījušies «atkost», tāpēc viņiem vairs nenākas nopūlēties ar atslēgu pievīlēšanu un mašīnas izdodas aizdzīt, tās pat neuzlaužot un citādi nesabojājot.