Portugāle šajā EČ pret favorītiem (Vāciju un Nīderlandi) līdz šim sevi bija apliecinājusi kā komanda, kas prot disciplinēti aizsargāties un ātri pāriet pretuzbrukumos. Iespējams, tieši tāpēc Spānijas izlases galvenais treneris Visente del Boske pamatsastāvā sūtīja raženo, bet tai pašā laikā pietiekami tehnisko un izveicīgo uzbrucēju Alvaro Negredo, cerot uz viņa iemaņām «otrajā stāvā».
Taču Portugāles treneris Paulu Bentu šoreiz lēma spēlēt citādi. Apzinoties, ka Spānijas lielākais trumpis ir īsās piespēles mazā teritorijā, Bentu lika saviem padotajiem spēlēt plaši. Esot bez bumbas, Portugāle ļoti aktīvi presingoja spāņus viņu laukuma pusē. Esot ar bumbu, portugāļi izvietojās tālu cits no cita, piespiežot Spānijas futbolistus izretināties. Bentu plāns darbojās lieliski. Portugāļu presings vainagojās ar 36 (!) pārtvertām piespēlēm, kamēr spāņi to iespēja tikai 14 reižu. Viens pats Žoau Moutinju deviņas reizes mačā pretiniekiem «nozaga» bumbu. Taču vēl lielāks panākums par pārtvertajām piespēlēm bija Ksavi un Andresa Injestas ierobežošana. Abi Spānijas vidējās līnijas vilcēji spēlē pret Portugāli atdeva mazāk piespēļu nekā viņu centra aizsargs Serhio Ramoss: Ksavi 71 reizi, Injesta - 67. Nav radošas saspēles - nav lielisku iespēju gūt vārtus.
Tādu radīšanai del Boske otrajā puslaikā nomainīja visu uzbrūkošo trio, padarot to par patstāvīgi momentus veidojošu. Ar Seska Fabregasa nākšanu laukumā spāņu uzbrukums dažādojās un kļuva bīstamāks, kas mača papildlaikā pie Rui Patrisu sargātajiem vārtiem radīja vairāk briesmu nekā iepriekšējais uzbrucēju trio ilgākā laika posmā. «Vēlos apsveikt Portugāli ar lieliski aizvadīto turnīru, bet veiksme šoreiz bija mūsu sabiedrotā,» pēc mača pretiniekus uzslavēja del Boske, nenoliedzot veiksmes faktoru Spānijas uzvarā.
Uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešami 11 metru sitieni, kuros veiksmīgāki izrādījās spāņi. Ceturtdien vēlu vakarā spēlē starp Vāciju un Itāliju noskaidrojās otrs finālists.