Trešo gadu Raimonds ir gada balvas žūrijā, bet šogad pats ir arī dalībnieka statusā - ar savas grupas Inokentijs Mārpls dziesmu Brīvību Latvijai, kas varētu būt mūsu valsts himnas roka alternatīva un kurā ar akordeonu piedalās arī Juris Kulakovs, Dambis uzstāsies balvu pasniegšanas ceremonijā, bet ar pagājušajā gadā izdoto albumu Pupu mizas viņš nominēts roka albumu kategorijā.
Plauktiņu nepietiek
Sākumā pieminētā neierakstīšanās nevienā no žanriem raksturīga arī Inokentija Mārpla mūzikai, ko tikpat labi varētu iekļaut arī alternatīvās mūzikas nominācijā - tas nav mazāk alternatīvs kā tur šogad jau esošie Oranžo brīvdienu, Satellites LV vai Sus Dungo albumi. Dambis uzsver, ka arī diezgan lielajā mūzikas krātuvē Draugiem.lv nesen viss esot pārveidots pēc amerikāņu žanriskā parauga, piedāvājot gatavus variantus, bet agrāk grupas pašas varēja izvēlēties, vai saukt sevi par «latviešu roku» vai «atonālo kubismu», kā savu mūziku dēvē Dambja otra - nepieradinātās jeb avangarda mūzikas grupa Amorālā psihoze. Pirms dažiem gadiem Dambis puspajokam apsvēra pat domu iesniegt savu albumu hiphopa nominācijā, jo viņš savus tekstus vairāk deklamē, nevis dzied klasiskajā izpratnē, bet kopš šī gada iesniegtos darbus pēc nominācijām nedala paši autori jeb izpildītāji, bet žūrija, un tai bija licies, ka Inokentija Mārpla mūzikai vispiemērotākais ir roka plauktiņš. Protams, Dambis nevērtē tās nominācijas, kurās piedalās pats, bet labprāt izsaka piezīmes, ka tikpat labi alternatīvajā žanrā varēja būt grupas 7 pieauguši vīrieši albums, kas ir rokā, un Apēdājs, kas ir smagajā rokā jeb metālā.
Bitīt matos izslāpušajiem
Dambja darbība gada balvas žūrijā līdzās citiem cilvēkiem, kurus gada balvas rīkotāji - Latvijas mūzikas producentu apvienība - izvēlas kā lielākos latviešu mūzikas pazinējus, ir likumsakarīga. Viņa vadītie raidījumi Bitīt matos, kas skan Radio Naba ēterā svētdienu vakaros, ir kā radīti tiem, kuri mīl mūzikas vēsturi vai izslāpuši pēc svaigām vēsmām latviešu mūzikā. «Bitīt matos ir jāklausās tiem, kurus interesē latviešu mūzika - arī pagrīdes un tāda, kas nav populāra, un kuri ir atvērti visādiem žanriem,» par savu raidījumu, kas dažādās radiostacijās sniedzis visplašāko ieskatu latviešu mūzikā kopš 1995. gada (pašā sākumā bija Radio Skonto), stāsta Dambis. Viņš dod priekšroku tiem mūziķiem, kuru dziesmas ir latviešu valodā. «Nocelt formu no rietumiem, tas ir viens, bet padarīt to saturiski interesantu ir daudz grūtāk. Latviešiem vajadzētu vairāk strādāt pie tekstiem, kas mūzikā, it īpaši rokā, ir ļoti svarīgi,» saka Dambis, piebilstot, ka albumu vērtēšanā liels pluss ir iespēja turēt to produktu rokās. «Kompaktdisks ir viens, bet vēl labāk var sajust to albumu, ja turi rokās vinilu - tad patiešām ir sajūta, ka kaut kas ir izdots. Bet, ja tev jāizvērtē albums, kas izdots tikai elektroniskā formātā un noformējumu redzi tikai digitāli, vērtēšanas ziņā tas zaudē.»
Sargiet savas ausis!
Dambis kopš deviņdesmitajiem gadiem veido arī tā saucamās neatkarīgās mūzikas izlases -daudzpusīgo Odekolonu un žanriski sev tuvāko Punk/HC, kuras jaunākais izlaidums top pašlaik. Tās sastādītājs ir neizpratnē, ka mūziķi vieglprātīgi izturas pret saviem ierakstiem, ne tikai neizdodot tos taustāmā formātā, bet pat elektroniski paši saglabājot tos tikai saspiestajā mp3 formātā. «Tur vajadzētu veikt medicīniskus pētījumus, bet man liekas, ka mp3 ir tāds formāts, kas bojā dzirdi. Jo saspiežot skaņa kļūst nedabiska,» Dambis izsaka savu viedokli par mūsdienās visplašāk izmantoto formātu un saka, ka mp3 iesniegtos ierakstus viņam sirdsapziņa nemaz neļaujot likt savās izlasēs, jo gribas, lai vēsturei ieraksti saglabājas pēc iespējas labākā kvalitātē.