Turīgums vai nabadzība
Jebkurš cilvēks gribētu nopirkt jaunu preci, bet tā diemžēl ir desmit vai pat divdesmit reižu dārgāka par lietotu apģērbu, domā SIA DGS valdes loceklis Gatis Krēsliņš un uzsver, ka lietotu apģērbu veikalu popularitāti nosaka iedzīvotāju zemais labklājības līmenis. Cilvēki «arvien nespēj tērēt lielas naudas summas apģērbam». G. Krēsliņš saka: «Pārdodam arī lietotus apavus, tas, protams, nav higiēniski, tāpēc par to nav labais tonis runāt, bet cilvēki tos pieprasa un pērk labi.» Viņš spriež, ka lietotu preču iegāde ir fakts, kas pierāda - Latvijas iedzīvotāju pirktspēja, par spīti tam, ka tiek runāts par krīzes pārvarēšanu, joprojām ir zema. «Lietotu preču popularitāte ir indikācija par mūsu cilvēku turīgumu vai šajā gadījumā - nabadzību,» saka SIA DGS valdes loceklis. Līdzīgās domās ir arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, kurš uzsver: «Cilvēkiem nav augstas pirktspējas.»
SIA R.D.A. direktors Nauris Jonass nepiekrīt, ka galvenais dzinulis iepirkties lietotu apģērbu veikalos ir nabadzība. Viņš skaidro, ka pasaulē šādas tirdzniecības vietas kļūst arvien populārākas tāpēc, ka aktuālāka kļūst dzīves filozofija - tērēt mazāk resursu. Viņaprāt, lietotu apģērbu veikalu pieprasījumu nosaka preču draudzīgā cena, kas iet roku rokā ar preces kvalitāti. «Pirmkārt, lietota prece šajos veikalos bieži vien ir labāka nekā sliktas kvalitātes jauna drēbe. Otrkārt, tā ir iespēja oriģināli apģērbties, jo katra vienība veikalā ir unikāla, tikai vienā eksemplārā. Treškārt, tā ir iespēja realizēt savas idejas - atrast aksesuārus, piemeklēt oriģinālu krāsu gammu,» lietotu apģērbu veikalu popularitātes cēloņus uzskaita R.D.A. direktors.
N. Jonass atklāj, ka ļoti pieprasīts ir bērnu apģērbs, jo tas ir labas kvalitātes un bieži vien prece ir ar pazīstamu brendu: «Pieaugušais apģērbu nēsā ilgi un mēdz to uzglabāt vairākas sezonas, bet bērns izaug ātrāk, drēbes nenovalkā.» Savukārt G. Krēsliņš ir novērojis, ka veikalos vienmēr pieprasītas un aktuālas ir sezonas preces.
Apdomā katru pirkumu
Pērn uz Latviju importēti 12 180 260 kilogramu lietotu apģērbu, tālāk eksportēti 6 741 823 kilogrami, raksta Latvijas Avīze. Vidējā cena lietotu apģērbu veikalos par vienību ir apmēram trīs lati. Var atrast lietu, kas maksā mazāk, un arī jaunu, nevalkātu apģērbu ar visām birkām, kas tiek tirgots dārgāk, pat par padsmit latiem.
G. Krēsliņš domā, ka tieši krīze bija tā, kas būtiski - turklāt negatīvi - ietekmēja lietoto preču biznesu. «Apgrozījums pirms krīzes bija lielāks. Dižķibelē visvairāk cieta mazturīgais slānis - cilvēki, kas saņem minimālo algu. Tāpēc daudzi pat uz šādiem veikaliem nevarēja atnākt.» Viņš atzīst, ka pašreiz nekas daudz nav mainījies - apgrozījuma kāpums nav tāds, kādu varētu vēlēties.
Arī N. Jonass norāda, ka, viņaprāt, krīze turpinās: «Izaugsme cilvēku maciņos ir smieklīga, un cilvēki joprojām iepērkas pārdomāti, mazāk nekā treknajos gados, kad pirka daudz un, iespējams, arī lietas, kuras nav vajadzīgas.»
Humana Latvia administratīvā direktore Inga Juršāne-Piņķe, vaicāta par krīzes lomu uzņēmuma attīstībā, Dienas Biznesam pērn stāstīja, ka tieši krīze sekmējusi lietotu apģērbu tirdzniecības uzplaukumu. «Jārunā par to, ko uzņēmums darījis pirms krīzes. Visus iepriekšējos gadus veicinājām zīmola atpazīstamību, ieviesām starptautiskos standartus, strādājām pie mārketinga plāna, cenu politikas, apkalpošanas kultūras. Bez šī izpildītā mājasdarba nekā nebūtu arī ar visu krīzi. Sakārtoti iekšējie procesi ir primārais attīstības faktors,» uzskata I. Juršāne-Piņķe. Viņasprāt, skrupulozs ikdienas darbs, lai uzturētu sistēmu, kontrolētu izmaksas un izzinātu klientu vajadzības, ir kaldinājis izaugsmi. Viņa atzīst, ka tieši krīzes laikā - ap 2009. gadu - sāka parādīties labāki telpu piedāvājumi, kas arīdzan ir būtisks nosacījums veiksmīga biznesa attīstībai.
No Rietumeiropas
H. Danusēvičs domā, ka lietotu apģērbu biznesa galvenais pluss ir preču lētais iepirkums lielos apmēros un, protams, cilvēku zemā pirktspēja. Latvijā lietotie apģērbi ienāk no visas pasaules - Austrijas, Šveices, Anglijas, Amerikas. Veikalos gadās arī jaunas preces vai arī preces ar nelieliem defektiem. Tomēr G. Krēsliņš uzsver, ka preci neviens par velti nedod. Tā tiek pirkta vairumtirdzniecības bāzēs, kādas ir, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Lietotos apģērbus pamatā sagādā īpašas organizācijas, kas ir populāras, piemēram, Anglijā; drēbes tiek savāktas, pie katras mājas noliekot savācējkasti. Tajā jebkurš nama iedzīvotājs var atstāt apģērbu. Nevajadzīgās lietas tiek savāktas un pārdotas vairumtirgotājiem, bet pēc tam tās nopērk lietotu apģērbu veikalu pārstāvji, sašķiro un pārdod pa vienai vienībai. Preces ir mainīgas, atkarīgas no sezonas. «Krīzes laikā ievēroju, ka labu preču bija mazāk, jo cilvēki tās neatdeva kā nederīgas,» stāsta G. Krēsliņš.
«Pērkam kaķi maisā,» atzīst N. Jonass. Vidēji preces cena par vienu kilogramu ir no 80 santīmiem līdz pusotram latam. G. Krēsliņš piebilst - ja drēbes tiek pirktas jau sašķirotas, cena ir augstāka - no Ls 1,50 līdz pat 10 kilogramā. Patērētājs veikalā par vienu vienību maksā vidēji trīs latus. Ir tirgotavas, kurās katras vienības cena ir pat zemāka par diviem latiem. Cenu nosaka kvalitāte.
Kas notiek ar precēm, kuras neizpērk? «Preces, kas netiek pārdotas, ir atkritumu materiāls - slaukāmais materiāls. Tas, kas velkams, bet neatbilst veikala prasībām, tiek eksportēts uz Āfriku un Pakistānu. Āfrikā preces tiek pārdotas vietējiem uzņēmumiem. Savukārt no Pakistānas apģērbs tiek eksportēts uz Indiju,» stāsta N. Jonass un atklāj, ka ir preces, kas netiek pārdotas uz ārvalstīm, bet gan atdotas labdarībai.
Arī Humana Latvia biznesa modelis paredz, ka visas nepārdotās preces tiek ziedotas labdarībai.