2016. gadā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem no pašreizējā 1% tiks paaugstināta uz 1,5%, kas ir likme, kādu jau pašlaik maksā ārpus Rīgas deklarētas personas, kurām ir īpašums Rīgā. To paredz jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu.
Atvieglojumi ģimenēm
Likme mājoklim saglabāsies pašreizējā apmērā robežās no 0,2% līdz 0,6%, taču īpašumā būs jābūt vismaz vienai deklarētai personai. Ja īpašumā nav nevienas deklarētas personas, nekustamā īpašuma nodokļa likme būs 1,5%. Līdztekus attiecībā uz nodokļiem gan zemei, gan mājoklim tiks noteikti papildu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem. Ģimenei ar vienu bērnu noteikts atvieglojums nodoklim par zemi un mājokli 50% apmērā, ģimenei ar diviem bērniem - 70% apmērā. Jāpiebilst, ka ģimenei ar trīs un vairāk bērniem jau pašlaik ir nodokļu atvieglojumi 90% apmērā. Tāpat tiek saglabāti visi pārējie līdzšinējie atvieglojumi trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļajiem pensionāriem, 1. un 2. grupas invalīdiem, ģimenēm ar bērnu invalīdu, ģimenēm ar bērnu, kurš saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, kā arī politiski represētām personām (sīkāk par to vēsta Rīgas domes saistošie noteikumi nr. 198).
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis stāsta, ka iecerētie grozījumi, kas paredz atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā ievieš lielāku progresivitāti un būšot nozīmīgs atspaids ģimenēm ar apgādajamām personām. Pašlaik Rīgā ir 35 000 ģimeņu ar bērniem, kurām pieder nekustamais īpašums un kuras gūs labumu no šiem atvieglojumiem, jo, kā skaidro I. Ziedonis, nekustamā īpašuma nodokli maksā īpašnieks.
Ja nedeklarējas, tad būs jāmaksā vairāk
Savukārt par plānoto nekustamā īpašuma nodokļa likmes paaugstināšanu līdz 1,5% mājoklim, kurā neviena persona nav deklarēta, I. Ziedonis bilst, ka tā ir vēlme palielināt Rīgā deklarējušos iedzīvotāju skaitu, kā arī padarīt caurspīdīgāku saimniecisko darbību, jo vairums no šiem dzīvokļiem ir paredzēti izīrēšanai. Pašlaik Rīgā ir ap 39 000 dzīvokļu, kuri pieder privātpersonām, bet kuros nav deklarējusies neviena persona, kā arī 6000 māju, kurās neviens nav deklarējies.
Noteikumi arī paredz, ka būtiski pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas nesakopta zeme un grausti. Proti, par mājokli - graustu līdzšinējo 0,2% vietā būs jāmaksā 3%, arī par nesakoptu zemi līdzšinējā 1% vietā būs 3% likme. I. Ziedonis stāsta, ka plānotie ieņēmumi 2016. gadā no nekustamā īpašuma nodokļa būs 23 miljoni 700 000 eiro. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 35 000 ģimeņu ar bērniem kopumā veidošot divus miljonus eiro.
Lūgta komentēt plānotās izmaiņas, Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska atzīst, ka ir skeptiska. «Ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi piespiest cilvēkus deklarēties Rīgā, manuprāt, ir cilvēktiesību pārkāpums. Ja namīpašnieks izīrē dzīvokļus, tad īrniekam ir jābūt izvēlei, deklarēties šajā dzīvoklī vai ne. Ja mēs, namīpašnieki, spiestā kārtā liksim īrniekiem deklarēties dzīvokļos, kurus viņi īrē, tad īrnieki vienkārši var uzteikt dzīvokļus. Mēs nedabūsim īrniekus,» bažījas R. Bednarska. Taujāta par medaļas otru pusi - īrniekiem, kuriem izīrētājs aizliedz deklarēties, R. Bednarska apgalvo, ka tā neesot problēma, jo likums paredz, ka īrniekiem ir tiesības deklarēties īrētajā mājoklī. Īrniece Zita (vārds mainīts), kas īrē dzīvokli Rīgā, gan atzinīgi izsakās par minēto normu, jo pati bijusi situācijā, kad dzīvokļa saimnieks nav ļāvis deklarēties dzīvoklī, kuru Zita īrējusi, jo, pēc Zitas teiktā, neesot gribējis, lai Valsts ieņēmumu dienests par to sāktu interesēties. R. Bednarska arī uzsver, ka cīņai ar nelegāliem izīrētājiem vislabāk noderētu oficiāls un obligāts īres līgumu reģistrs. Tas būtu daudzkārt efektīvāk nekā šāda piespiedu deklarēšanās.
Cīņa par iedzīvotājiem
Jāteic, ka vairāku citu aptaujāto pašvaldību vadītāju attieksme pret minēto principu ir gana dažāda. Krasi negatīva par nekustamā īpašuma nodokļa likmes sasaistīšanu ar deklarēšanos ir Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS). «Tas ir veids, kā pašvaldība ar jebkuriem līdzekļiem un par katru cenu cenšas piesaistīt sev vairāk deklarēto iedzīvotāju un līdz ar to vairāk ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šāds veids, kā to dara Rīgas dome, ir nepieņemams. Iemesli, kādēļ cilvēki var negribēt deklarēties dzīvokļos, kurus īrē, ir ļoti dažādi. Tad jau citas pašvaldības var arī noteikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli par vasarnīcām, kurās neviens nav deklarējies. Šādās savstarpējās pašvaldību cīņās zaudētājs ir cilvēks,» pārliecināta D. Jurēvica.
Citas pašvaldības - Salaspils novada - mērs Raimonds Čudars (Vienotība) arī atzīst, ka šādai Rīgas domes iniciatīvai ir tikai viens mērķis - palielināt ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tajā pašā laikā viņš gan atzīst, ka arī Salaspilī ir dažādi atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, taču ar nosacījumu, ka viņi ir deklarējušies Salaspilī. «Ja arī Rīgai šādā veidā izdosies palielināt deklarēto iedzīvotāju skaitu, tad tas būs uz lauku pašvaldību rēķina, jo, kā bija redzams gadījumā ar transporta biļetēm un Rīdzinieku kartēm, Pierīgas iedzīvotāji tomēr nepārdeklarējās Rīgā, jo savā pašvaldībā svarīgs ir skolu un bērnudārzu jautājums, kura veiksmīgā sakārtošanā liela nozīme ir būt deklarētam attiecīgajā pašvaldībā,» norāda R. Čudars. Nekustamā īpašuma nodokļa likmes sasaistīšanu ar deklarēšanos par atbalstāmu un pareizu uzskata Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ernests Grāvītis (VL/TBLNNK). «Arī mums Saulkrastos ir līdzīga situācija. Zemāko iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājoklim mēs piemērojam tajos gadījumos, ja tajā deklarējies kāds iedzīvotājs. Tas ir leģitīms veids, kā piesaistīt iedzīvotājus savai pašvaldībai un palielināt nodokļos iekasētās naudas daudzumu,» pārliecināts E. Grāvītis.
Jāpiebilst, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no komentāriem par Rīgas domes ieplānoto deklarēšanās sasaisti ar nekustamā īpašuma nodokļa likmēm atteicās.