Tomēr atšķirībā no rīdziniekiem ventspilnieki pakautrējās izprasīt pianistam kādu piedevu un ar aplausiem iespraucās ik pēc katras Bēthovena klavierkoncerta un Čaikovska simfonijas daļas. Pieredzi gūt līdzēs pilsētas un orķestra vadības parakstītais vienošanās protokols, kas sezonā Ventspilī sola vismaz divus koncertus.
Beidzot pirmoreiz verot jaunos Jūras vārtus, acīm paveras integrēta mākslu vide: te apmeklētāju sagaida un skatuves mākslu baudījumam sagatavo vizuālās mākslas izstāžu ekspozīcijas. Zālē, kas pārbūvēta amfiteātra veidā, acis priecē griestu gaismekļu dizains - košas krāsainības un atturīgas elegances apvienojums. Skanējums? Amfiteātra virsotnē skanējumam nav ne vainas, tikai pasausajā akustikā «caurspīdīgi» dzirdams ir pilnīgi viss. Mūziķus akustika te nežēlo un nepiesedz. LNSO gan no tā nav jābīstas, jo K. M. Šišona vadībā ir «izdreijāta» ik nianse, turklāt šajā programmā mākslinieki jūtas droši, jo spēlē trešo vakaru pēc kārtas. Tas uzsākas ar pirmatskaņojumu - R. Kalsona darbu Aktuāla epizode. Mani komponists joprojām uzrunā kā instrumentācijas un groteskas (muzikālo grimašu) meistars pretstatā nebeidzamajām skumjām latviešu mūzikas ainavā. Opusa programmatisms (krīze!) un tautas dziesmas Bēdu manu lielu bēdu lietojums šajā kontekstā šķiet naivi bērnišķīgs. Un šķiet, autoram nav opusa bez fleksatona tembra specefekta.
Lieliskā formā
Var tikai apbrīnot mūzikas domas un temperamentu saskaņu, kādā L. van Bēthovena 5. klavierkoncertu pasniedza V. Šimkus un K. M. Šišons. Un ne tikai enerģiski aktīvajā zonā, bet jo īpaši lēnās daļas poētiskajā lasījumā uz klasicisma un sapņaina romantisma robežas. Labs sabiedrotais pianistam bija lieliskais Steinway flīģelis, kas iegādāts pēc viņa ierosinājuma. P. Čaikovska 5. simfoniju diriģentam un orķestrim izdevās risināt kā dzīvu un patiesu stāstu par likteni, liriskā varoņa dvēseli un pasauli. To var tikai tad, ja orķestris ir patiešām labā formā. Un to, ka tas tā ir, apliecina arī nākamsezon gaidāmās koncertturnejas - kopā ar Elīnu Garanču un savu galveno diriģentu pa Eiropu, savukārt kopā ar čellistu Mišu Maiski un diriģenti Tomoni Nisimoto uzstāties 18 koncertnamos Japānā. Pirms tam LNSO ar šiem māksliniekiem koncertēs Rīgā: jau nopērkamas biļetes uz koncertu 18. septembrī, kurā dziedās Elīna Garanča. Mišu Maiski ar LNSO Rīgā dzirdēsim 25. augustā.
Akcents uz Māleru
«Nākamais mērķis ir panākt vienotu, homogēnu orķestra skanējumu,» atbild K. M. Šišons, jautāts par LNSO attīstības vīziju. Tikmēr jau tirgo biļetes uz LNSO 2010./2011. sezonas koncertiem, ko iesāks 22. oktobrī Lielajā ģildē K. M. Šišona vadībā, kopā ar dziedātājām Kārenu Slaku, Jeļenu Batukovu, ērģelnieci Ivetu Apkalnu un mūsu Operas kori atskaņojot vērienīgo Gustava Mālera 2. simfoniju. Neizpaliks arī latviešu mūzikas pirmatskaņojums - Ērika Ešenvalda Fanfaras.
«Akcentējot Gustava Mālera (1860-1911) daiļradi, atzīmēsim viņa dzimšanas 150. gadadienu un nāves simtgadi,» sola K. M. Šišons, kurš sezonu izskaņai (2011. gada 18. un 19. maijā) piedāvā klausītājiem Mālera 1. simfoniju un Bēthovena 3. klavierkoncertu, atkal tiekoties ar V. Šimku. Latvijas neatkarības svētku koncertā 17. novembrī K.M.Šišons atzīmēs savu un LNSO desmit gadu sadarbību. Solisti būs vijolnieks Sergejs Krilovs, dziedātāji Mišela Kraidere, Jeļena Batukova, Valters Borins un citi, ar kuriem piedzīvotas iedvesmojošākās virsotnes.
Publikas iemīļotajos Šišona diriģētajos Vecgada koncertos klausītāji Rīgā saņemšot to, ko šādos koncertos saņem publika Vīnē. Programma tā arī saucas - Vīnes Ziemassvētki Rīgā, un tajā skanēs populāra Rietumeiropas mūzika. Savukārt ikgadējam operas koncertuzvedumam izraudzīta Dž. Pučīni Bohēma (2011. gada 30. III un 2. IV). Pie LNSO atkal atgriezīsies vijolniece Baiba Skride un 14.I atskaņos R. Štrausa vijoļkoncertu kopā ar spāņu diriģentu Giljermo Garsiju Kalvo. Ciklā Krievijas mūzikas pērles 15. IV viesosies Filadelfijas simfoniskā orķestra pastāvīgais viesdiriģents Rosens Milanovs. Savukārt Pasaules klasikas pērles (18.II) kopā ar LNSO solistiem vērs pats K. M. Šišons. Jaunums būs ikgadējie koncerti Uzlecošās zvaigznes, kuros solisti būs mūsu spilgtākie jaunie mūziķi - vijolniece Jana Ozoliņa, čellists Kristaps Bergs un klarnetists Mārtiņš Circenis. Marģera Zariņa simt gadu piemiņas koncertā, ko 3. novembrī diriģēs Modests Pitrens (Lietuva), iecerēts demonstrēt arī fragmentus no filmām. Jaunums būs LNSO kamermūzikas dienas janvārī. Un jāielāgo, ka turpmāk koncerti sāksies ātrāk - pulksten 19.