Vakarrīt skolotāju un izglītības darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIGZDA) rīkoja svilpšanas akciju pie Saeimas. Bija sagādātas 1000 svilpītes un lielie autobusi, lai pasākums sanāktu gana iespaidīgs.
Ja akcijas mērķis bija norādīt uz bēdīgo situāciju ar atalgojumu, tad tas bija labs mērķis tādā ziņā, ka tam nu piekrita pilnīgi visi - gan ministri, gan deputāti, gan Prezidenta kungs.
Bundžu Jānis arī drīz pēc astoņiem klāt. Placītī pie Saeimas nama televīzijām dala LIGZDAS priekšniekus - nē, nē, Mikiško kundze jau iepriekš rezervēta neatkarīgajai, gribat, ņemiet Krastiņu (vietnieku), ja ne, tad neko…
Aiz stūra dala svilpītes. Bundžu Jānis ar vienu grib, bet neprot atbildēt uz - a, ko jūs pārstāvat? Svilpīti neizsniedz. Iedod avīzi.
Ap pusdeviņiem sākas mierīga svilpšana. Ja kāds spieto, tad vienīgi žurnālisti. Bundžu Jānis piezīmē, ka viss pārāk mierīgi. Kāda kundze prātīgi teic, ka varētu jau arī jancīgāk, bet viņai mājās kaķis un mazbērni jāauklē. Ja nu aiztur uz kādām diennaktīm, ko tad kaķis?
Bet vispār Bundžu Jānis pamana PAREIZU TENDENCI.
Rau, kur pie skolotājiem deputāts Krēsliņš no nacionālā gala un deputāts Reskājs no internacionālā gala. Pirmās zilbes augstākos toņos, bet tad teksti līdzeni. Konsultants pienāk un dzird - gan skolotāji, gan deputāti sarunā piemin mistiskos «viņus», kuri pie visa vainīgi.
Tad nāk Degpunkta vīrs. - Re, kur Seržants, mūsējais, - runīgāka kundze uztur toni, - pats par skolotāju strādājis. Mūsējais pienāk un pauž atzinību. Piekrītošajā fonā gan neapzinīga balss: - Ko aizgāja uz deputātiem, ja reiz mūsējais.
Izglītības komisijas priekšniece Druvietes kundze svilpšanas vilni, kurš paceļas, viņai materializējoties, saprotami uztver par sajūsmas zīmi - nu kā hokejā, kad Ozoliņsandis izslido. Izteikusi prieku par Bundžu Jāņa veselīgo profilu, viņa tūlīt lietišķi piebilst, ka izglītības komisija ar skolotājiem jau nu noteikti ir «vienā pusē». Par to, kas tad varētu būt «otrā pusē»… tas esot labs jautājums. Konsultantam arī prieks, ka novērtē viņa jautājumus. Steidzot to pašu uzdot piketētājiem, vairākums uzskata, ka «otrā pusē» ir… sistēma. Daži domā, ka «otrā pusē» varētu būt arī ministrs.
Nabaga ministrs tomēr ir gana drosmīgs. Ievelkot elpu, ienirst pie skolotājiem.
Kādu brīdi parādās arī Prezidents. Viņa teiktais (ja pareizi atreferēts): «Nākotne ir mūsu rokās. Jāsaka, ka viņi (laikam tak pedagogi - J. B.) redz labāk, kas jādara, jo visu mūžu strādā un labāk saprot» var kalpot par tik universālu korķi, ka to varētu tiražēt un lēti pārdot ārzemēs. Ķīniešus iedzītu bankrotā.
Pa to starpu LIGZDAs priekšniekus pieņem Saeimā, kur pauž atbalstu un sapratni. Nauda esot, bet (tālākais teksts izplūdis, miglains un nav atšifrējams…).
PAREIZAIS VIEDOKLIS - pedagogu 1000 svilpītēm politiķi lika pretī kādus 2000 litrus cukura sīrupa. Izskatās, ka vinnēja.
Laiks rādīs.