Pirms sešiem gadiem olimpiskajā Pekinā Mārtiņš Pļaviņš kopā ar Aleksandru Samoilovu veicināja pludmales volejbola bumu, kā rezultātā šosezon Latviju visaugstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās pārstāv vairāki dueti. Londonas olimpiskajās spēlēs viņš kopā ar Jāni Šmēdiņu pārsteidzoši izcīnīja bronzas godalgas, bet pēc dueta šķiršanās Pļaviņš ilgstoši meklēja pārinieku, ar kuru cīnīties Riodežaneiro olimpiskajā ciklā. Pērn nesekmīgi izmēģinājis spēkus ar Jāni Pēdu, Pļaviņš turpināja sadarbību ar gados jauno Aleksandru Soloveju. Bija iecere pārbaudīt arī vienu no Latvijas klasiskā volejbola izlases līderiem Hermanu Egleskalnu, taču dažādu iemeslu dēļ tā neīstenojās, un Hermans jau briest jaunajai sezonai klasiskajā volejbolā.
«Labi ir tas, ka skaidrība par nākotni ir samērā laikus, turklāt nebūs nekas jāmaina un atkal jāsāk no nulles, kā būtu, šobrīd sākot strādāt ar Egleskalnu,» Pļaviņš sarunā ar Dienu norādīja uz to, ka jaunos spēlētājus Pasaules kausa apritē iesaistīt nav vienkārši, turklāt jau janvārī jāsāk krāt punktus cīņā par olimpisko ceļazīmi.
«Ar Soloveju esam iekrājuši jau kaut kādus punktus, un ir arī pamats ar optimismu skatīties nākotnē, jo kopā esam uzvarējuši labas komandas, patrenējušies arī ziemā. Vēl, protams, ir daudz jāpieliek, tāpēc arī šobrīd spēlējam kā pa viļņiem, tomēr šobrīd situācija ir labāka nekā pagājušajā gadā,» sacīja Pļaviņš.
Viņš uzsvēra, ka Solovejs 23 gados pludmales volejbolam vēl ir jauns spēlētājs ar lielām iespējām progresēt. Visvairāk jāpieliek servju uzņemšanā, kas bijis klupšanas akmens lielākajā daļā zaudējumu, un pašu servē: «Par pārējo... ja regulāri spēlēsim pamatturnīros, tas uzbrukums, aizsardzība, bloks pienāks klāt.» Tāpat nepieciešams turpināt krāt saspringtu spēļu pieredzi, jo brīžos, kad Solovejs sajūt, ka ir spēcīgāks un ir jāuzvar, viss ir kārtībā, bet, tiklīdz nākas nedaudz pacīnīties, gadās, ka pārinieks netiek galā ar spriedzi. Svarīgākais, ka Solovejs apzinās, ka mērķis, uz ko abi iet, prasa daudz darba un daudz nervu, taču ir gatavs to izturēt.
Pļaviņš aprēķinājis, ka šosezon abiem kopā atliek vēl ap divdesmit turnīriem, kuros krāt pieredzi un slīpēt sadarbību. Pēc tam būs nozīmīgs darba cēliens ziemā, kad Solovejam īpaši jāpiestrādā pie eksplozivitātes. «Ja citi lec, tad es teiktu, ka Aleksandrs staipās. Nav viegli, jo viņš vēl ir palēns, smagnējs, taču tas ir ziemas darbs, ko šobrīd nevar ietekmēt. Viņš jau tagad blokā pietur ļoti daudz spēlētāju, bet, ja pienāks vēl pieci centimetri klāt un viņš tās rokas varēs ielikt dziļāk tīkla otrā pusē, no viņa baidīsies vēl vairāk,» sacīja Pļaviņš.