Protams, japāņiem suši gatavošana ir gandrīz vai māksla, lai to apgūtu, pavāriem vajadzīgi vairāki mēneši un tāpat kā samurajiem - liela pašdisciplīna. Tas gan būtu izskaidrojams ar nesaskaitāmiem suši veidiem, nevis sarežģītību, kā arī ar to, ka japāņi ir perfekcionisti. Viņiem ļoti svarīga ir ne tikai garša, bet arī izskats. Ēdot dažādos suši, pa vidu tiek ēsts gari - marinēta ingvera sakne. Tās garša atsvaidzina muti nākamā suši gabaliņa garšai un ļauj jēlās zivs nianses izbaudīt pilnībā. Restorānā suši porcija ir kā neliels mākslas darbs. Viss izkārtots harmonijā, katrs gabaliņš ir pilnīgi simetrisks, un pildījums perfekti vidū. Japānā būt par suši pavāru ir liels gods, lai arī par suši rašanās vietu tiek uzskatīta Ķīna ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras.
Mājās lielāku uzsvaru var likt uz suši kulināro vērtību un pievērt acis uz vizuālo. Tas nekas, ka vajadzīgs tik daudz svešu un sarežģītu sastāvdaļu un ēsts tiek ar irbulīšiem. Ar suši ir kā ar bitēm. Kāds to spēj novērtēt un nekad neatsakās no iespējas to baudīt, bet kādu pārņem šausmas, jau tikai ieraugot ēdienu, kas jāuzņem, izmantojot irbulīšus. No maniem četriem bērniem viens par suši krīt un ceļas, bet pārējos tas neizraisa nekādu interesi. Turklāt mans suši bērns labprāt ēd tikai visvienkāršāko variantu - maki suši ar mazsālītu lasi, bet ir tik daudz dažādu mājās izveicamu variantu. Maki suši var pildīt ar svaigu gurķi, avokado vai abiem vienā suši ruletītē. Garneles labi iet kopā ar Filadelfijas vai kādu citu mīksto sieru.
Vienkāršu suši, precīzāk - vienkāršu maki suši, pagatavošana. Nepieciešami rīsi. Tiesa, speciāli suši rīsi ir padārgi. Vai arī var īpaši nesaspringt - un nopirkt makam draudzīgos Valdo rīsus, kas paredzēti risoto un suši gatavošanai. Pēc novārīšanas tos sajauc ar suši su (rīsu etiķis ar sāli un cukuru). Jāsanāk tādiem viegli skābeniem rīsiem. Jūras aļģu (vai nori) lapu ar spīdīgo pusi uz leju uzliek uz bambusa paklājiņa un drusku apslaka ar ūdeni. Vienā pusē izkārto rīsus plānā kārtā un tiem pa virsu liek pildījumu. Sarullē (sāk no puses, kura ir ar rīsiem un pildījumu) un ar asu nazi sagriež gabaliņos. Notiesā, pamērcējot sojas mērcē, kas samaisīta ar vasabi, un pirms nākamā gabaliņa uzkož pa marinēta ingvera sloksnītei. Protams, katrā no šiem posmiem ir neskaitāmas nianses, bet mājas apstākļos nav jākautrējas no brīnumgardā visvienkāršākā varianta, lai iepriecinātu viesus ar paša rokām pagatavotu austrumu eksotiku.