Anna izvēlējusies pēdējo. «Ar vecākiem vienojāmies, ka tā būs mana tēriņu nauda, lai varu sākt plānot savu budžetu. Man šķiet, ir svarīgi to iemācīties laikus,» Anna spriež.
Viņa šoruden mācīsies Rīgas Franču liceja 11. klasē. Jau pagājušajā vasarā Anna strādāja - palīdzēja virtuves darbos Ādažu karavīru ēdnīcā. «Ja apņemies, ka gribēsi strādāt, tas arī notiks. Nevajag tikai iedomāties, ka uzreiz dabūsi savu sapņu darbu,» viņa saka par skolēnu iespējām vasarā strādāt. Arī pašai šogad bijuši vairāki varianti, taču šaubīgi, tāpēc, ieraugot Draugiem.lv programmas Jaunais uzņēmējs reklāmu un atceroties labās atsauksmes no draudzenes, kas tajā piedalījās pērn, pieteicās. Uz kļūšanu par programmas dalībnieku pretendēja 450 skolēnu no 16 līdz 18 gadu vecumam, no viņiem atlasīja 100, kam tika dots uzdevums izveidot reklāmu saldējumam Pols. Labākajiem 25-30 piedāvāja mācības par pārdošanu, komunikāciju, higiēnas prasībām, darba drošību, arī par uzņēmējdarbības pamatiem, mārketingu u. tml. Visbeidzot desmit skolēnu kļuva par mobilajiem saldējuma pārdevējiem uz velosipēda un pārdeva vēso našķi Vecrīgā, 11. novembra krastmalā, Mežaparkā un Ķengaraga promenādē. «Sākumā vispār nebiju par sevi pārliecināta, bet pēc tam aizrāvos,» saka Anna un stāsta, ka tirgojoties draudzīgi sadzīvojusi arī ar pārējiem programmas kolēģiem, bet draugi nākuši ciemos ik dienu.
Anna teic, ka šajā darbā daudz kas atkarīgs no veiksmes - kur kurā brīdī nostājies, kādi ļaudis tev iet garām. «Jābūt arī ļoti atsaucīgam, atvērtam, smaidīgam, jāaicina klāt cilvēki, lai arī kāds tev pašam ir garastāvoklis, vai sāp galva vai kājas. Ja sēdēsi un lasīsi grāmatu, nekas nebūs.» Grūti bijis saules tveicē un lietū, pirms Zāļu tirgus Doma laukumā gadījušās arī pāris domstarpību ar citiem ielas tirgotājiem, taču viss nokārtojies. Par galveno ieguvumu no šīs pieredzes Anna uzskata prasmi nebaidīties komunicēt ar cilvēkiem. «Tev sevī ir kaut kas jāpārkāpj, lai tu varētu tā brīvi runāties.» Meitene būtiski uzlabojusi arī krievu valodas iemaņas, bet franču tūristus vairākkārt pārsteigusi ar atbildēm franciski.
Annai patīk viss, kas saistās ar Franciju, un pēc skolas viņa apsver iespēju tur studēt - tieši savu simpātiju dēļ, nevis tāpēc, ka justu skepsi pret Latvijas augstskolām. «Es no Latvijas nebēgu.» Īsto studiju virzienu Anna gan vēl nav uzķērusi. 10. klasē viņa mācījās eksaktajā klasē, taču tad saprata, ka tas tomēr nav īstais ceļš, tāpēc šogad turpinās humanitārajā klasē. «Mani interesē valodas, citi saka, ka tās ātri uztveru.» Anna uzskata, ka skolās vairāk būtu jādomā, kā izkopt katra bērna individuālos talantus jau no mazajām klasītēm. «Klasē var novērot - vieniem pielec momentā, citiem ne, vieniem padodas zīmēšana, citiem ne, bet vērtēt visus pēc vieniem kritērijiem, manuprāt, nav pareizi. Es pati jutu nelielu spiedienu no skolotāju puses par iešanu uz eksakto klasi, tur esot vairāk iespēju. Mamma gan par šo manu izvēli ļoti nobrīnījās.»
Anna dzied skolas korī un Guntas Stades vadītajā meiteņu popgrupā Zvaigžņu putekļi, arī grasās pieteikties deju kolektīvā. Kad skolasbiedrs paaicinājis piedalīties Jauniešu parlamenta reģionālajā sesijā, Anna piekritusi, aizrāvusies un nu jau pabijusi diskusiju sesijās Rēzeknē un Igaunijā. «Angļu valodā diskutējam par problēmām, ko risina īstais Eiroparlaments. Piemēram, vai atbalstīt to, ka Eiropa kļūst par federāciju, un kā Eiropai reaģēt uz karastāvokli Mali,» Anna stāsta. Viņa sapņo gan kādu laiciņu padzīvot Francijā, gan daudz ceļot, vislabāk - ar kādu misiju, piemēram, darot brīvprātīgo darbu. «Protams, gribu arī atrast darbu, kas man patīk, un nedzīties dzīvē pēc naudas. Nauda nav dzīvē galvenais.»