Sākoties vēsam laikam
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, šobrīd vairāk cirkulē adenovīrusi, paragripas un citi elpceļu vīrusi, un pēdējā nedēļā saslimstība ar elpceļu infekcijām palielinājusies tieši bērnu vidū. To, ka sākusies aktīva vīrusu sezona, redz arī ģimenes ārste Sarmīte Veide. Tiklīdz laiks kļuvis vēsāks, tā uzreiz palielinājies apmeklējumu skaits ar augšējiem elpošanas ceļu iekaisumiem. Pēc ārstes novērojumiem, slimojot visa ģimene - vispirms saslimst bērni un tad arī pieaugušie.
Elpceļu vīrusu aktivitāti tieši rudenī un pavasarī ārsts otorinolaringologs Dins Sumerags Dienai skaidro ar laikapstākļiem. Diemžēl mūsu platuma grādos cilvēkiem ir daudz lielākas iespējas saaukstēties. Kā piemēru viņš min ārzemju dziedātājus, kuri, ierodoties Latvijā, nereti saslimst ar augšējo elpceļu infekcijām. Savukārt Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, aizbraucot uz Spāniju vai Itāliju, ar veselību problēmu nav. Tā ir klimata īpatnība.
Organismam jātiek galā
Kā skaidro S. Veide, ierasti elpceļu saslimšanas, kas pēc būtības ir gļotādas iekaisums, sākas strauji - parādās nespēks, paaugstināta temperatūra, iespējamas galvas sāpes, iesnas, klepus un sāpes kaklā. Tieši pirmajās pāris dienās simptomus cilvēkam panest ir visgrūtāk, tāpēc šo laiku vajadzētu pavadīt mājās. Atpūta mājās ieteicama arī, jo inficēšanās notiek kontaktu ceļā un ir risks, ka saslimt var arī satiktie līdzcilvēki. Līdz ar to, pēc ārstes domām, vīrusu gadījumā labākais risinājums ir atpūta. Arī īpaši medikamenti šajā laikā nav jālieto - svarīgi ir dzert daudz šķidruma un izgulēties, kā arī nav ieteicams smēķēt, jo tas paildzina atveseļošanās periodu. Organismam ar vīrusu būtu jātiek galā pašam.
Taču, ja slimība ieilgst vairākas dienas un cilvēks nesāk justies labāk, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai speciālista, jo gadījumos, ja cilvēka pretestības spējas ir pazeminātas, sākties var arī bakteriālā infekcija. Rezultātā no vienkāršas saaukstēšanās var rasties pat plaušu karsonis.
Jāstiprina imunitāte
Runājot par to, kāpēc cilvēki nespēj pretoties vīrusu infekcijām, speciālisti min stresu, strauju režīma maiņu, auksto gaisu, nevēdinātas telpas un galvenokārt vāju imunitāti. Jo vairāk cilvēks nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm un ievēro veselīgu dzīvesveidu, jo spēcīgāka ir viņa imūnsistēma un organisms vieglāk spēs cīnīties ar infekcijām. D. Sumerags gan piebilst, ka arī rūdīti cilvēki mēdz saslimt, tomēr slimošana nenorit tik smagi. Līdz ar to saaukstēšanos pāris reižu gadā nevajadzētu uztvert kā kaut ko ārkārtēju.
D. Sumerags uzsver arī mērenību, jo, piemēram, pārlieku sevis pasargāšana un tīšanās biezā šallē var nenākt par labu - organisms pierod pie sava veida siltumnīcas efekta, un tā cilvēks pret infekcijām var kļūt vēl uzņēmīgāks. Pareizi būtu sevi pamazām norūdīt, tādējādi stiprinot imunitāti. Tomēr katram ir sevi jāiepazīst, jo rūdījuma slieksnis var būt atšķirīgs - vienam pietiek ar vingrošanu no rītiem, savukārt otram piemērots ir neliels krosiņš svaigā gaisā, un ar laiku šī latiņa ir jāceļ augstāk. «Jo vairāk strādāju medicīnā, jo vairāk saprotu, ka vislabākais ir pēc iespējas mazāk lietot medikamentus, uzturēt veselīgu dzīvesveidu, vairāk kustēties, dzert daudz šķidruma un izvairīties no stresa un negatīvām emocijām,» Dienai piebilst D. Sumerags.
Tuvojoties gripai
Ar vīrusiem organismam pašam būtu jātiek galā, savukārt citādi ir ar gripu, kura īpaši aktuāla kļūst rudens beigās un ziemas sezonā. S. Veide gan norāda, ka gripa atšķirībā no vīrusa saslimšanas sākas ļoti strauji. Vīrusa gadījumā pirmie simptomi un slikta pašsajūta var sākties pāris dienu laikā, savukārt gripas pirmās pazīmes parādās uzreiz. Vienā brīdī cilvēks var būt pilnībā vesels, bet nākamajā brīdī jau var būt sauss, lēkmjveida klepus un ļoti augsta temperatūra. Tāpat raksturīgās pazīmes ir nespēks un izteiktas galvas un muskuļu sāpes. Savukārt iesnu gripas gadījumā nebūs. Ja ir gripa, gan jāvēršas pie ārsta.
Pērnā gada sezonā pirmais gripas gadījums tika reģistrēts vien decembra otrajā nedēļā, šogad tas noticis jau oktobra sākumā. SPKC pārstāve Edīte Tettere Dienai gan norādīja - tas nenozīmē, ka Latvijā sākusies gripas epidēmiskā izplatība. Atsevišķi saslimšanas gadījumi pirms gripas vīrusa cirkulācijas sākšanās tiek reģistrēti katru gadu, atsevišķos gadījumos pat vasarā. Tomēr, kā liecina prognozes, gripas sezona šogad varētu būt smagāka nekā pērn.