Cukurfabriku slēgšana Klāviņus pamudinājusi iegādāties pāris bišu stropu, lai tiktu pie pašmāju saldinātāja. Bet, kad Jānis ieraudzījis, cik tirgū maksā kūpinātas zivis, sapratis, ka pašu dīķī sievas noķertajām zivīm to pievienoto vērtību savām rokām būvētajā žāvētavā var pielikt pats un iegūt gardo Latvijas produktu. Kūpinātava noderēs arī gaļas žāvēšanai, radot vēl vienu _Līdumu_ produktu ar pievienoto vērtību.
Taču pati galvenā pievienotā vērtība Līdumu gaļai, dārzeņiem, pienam un zivīm ir vide, kurā tie iegūti. Jau daudzus gadus Klāviņi savā oficiāli reģistrētajā bioloģiskajā zemnieku saimniecībā saimnieko ar videi draudzīgām metodēm. Tāpat kā lielākā daļa lauksaimnieku šajā apkaimē. Un, pat ja bioloģiskās saimniecības statuss nav piešķirts oficiāli, reti kurš sīkzemnieks, kādu te ir lielākā daļa, saimniekošanas procesā izmanto ķimikālijas. Viens no iemesliem gan ir tāds, ka vienkārši nevar atļauties, taču galvenais, kas uz to mudina, ir vēlēšanās dzīvot tīrā vidē un tādu saglabāt arī saviem bērniem, nevis dzīties pēc milzīgiem ražas apjomiem.
Katram savu zemnieku
«Lielu daļu saimniecībā iegūtā patērējam paši, galvenokārt pārdodam jērus un realizācijai mazajos tirdziņos gatavojam mārrutku konservus. Mums nav savu tirdzniecības vietu, un gaļu neatdodam uzpircējiem, pēc jēriem interesenti atbrauc paši. Viņi izstaigā laukus, pasmaržo sienu, paskatās, ko aita ēdusi, kādā vidē turēta, un ir priecīgi, ka tikuši pie svaigas ekoloģiski tīras gaļas, kurai ir pavisam cita garša nekā veikalā pirktajai. Un, ja vēl klāt dabū maišeli kartupeļu vai aromātisku ķiploku bunti, viņi ir sajūsmā,» par videi draudzīgo saimniekošanu stāsta Ineta un domā, ka tieši tāda ir šādu mazo zemnieku nākotne laukos. Cilvēki, kuru apziņa ilgu laiku indēta ar ievestu, bieži vien nezināmas izcelsmes produktu spozmi un tirgotāju mantrausību, arvien vairāk meklē kaut ko tīru un dabīgu. Mainās sabiedrības domāšana, un cilvēki ir gatavi maksāt par to. «Pilsētnieki pie mums atbrauc pēc aitas un prasa, vai nevar dabūt arī cūkgaļu - svaigu, žāvētu, dārzeņus, un mēs esam gatavi viņiem to dot,» piebilst Jānis, sapņodams, ka reiz katram pilsētniekam būs savs zemnieks laukos, kur iepirkt svaigus un dabīgus produktus. Viņa paša domāšana mainījusies pēc tam, kad pirmajā tūrē no Latvijas aizsūtīts uz Černobiļu likvidēt avārijas sekas atomelektrostacijā, gan arī redzot, cik daudz bērnu dzimst ar dažādām alerģijām un kā progresē agrāk neizplatītas slimības.
Domubiedri apvienojas
Līdzīgi domājošie zemnieki un uzņēmēji Stelpes pagastā un visā Vecumnieku novadā apvienojušies iniciatīvas grupā Zaļais novads, jo tieši tādu vēlas redzēt savu novadu. «Tieši tāpēc arī mēs esam vieni no tiem 174 novada iedzīvotājiem, kuri parakstīja ierosinājumu aizliegt Vecumnieku novada teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus,» piebilst Ineta Klāviņa. Vecumnieku novada dome šo ierosinājumu atbalstīja, un šobrīd sabiedriskajā apspriešanā par to savu viedokli var paust arī citi novada iedzīvotāji.
«Attieksme pret ierosināto aizliegumu gan nav viennozīmīga,» stāsta Stelpes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības Ozoli īpašnieks Andris Kalniņš, kas ir viens no zaļā novada aktīvistiem un šā aizlieguma iniciators Vecumnieku novadā: «Ir lielsaimnieki, kuri nostājas pret šādu aizliegumu, jo tas var ietekmēt viņu biznesu. Taču mēs vairāk uztraucamies, kā šādu kultūraugu audzēšana nākotnē ietekmēs mūsu novada vidi, kādas sekas tas atstās dabā un kā ietekmēs nākamās paaudzes.» Jānis Klāviņš piebilst, ka šodien lauki jau ir zaudējuši vienu paaudzi - jaunie cilvēki, kuriem tagad ir 20-25 gadi, laukus pametuši uz neatgriešanos, un nevar zināt, kāda būs nākamā paaudze, ja Latvija kļūs par ģenētiski modificētu kultūraugu izplatības poligonu.
«Pēctecība ir pats galvenais, kā šodien pietrūkst laukos. Ja mēs būtu pārliecināti, ka te būs, kas saimnieko arī pēc mums, mēs jau varētu sapņot par piena upēm ķīseļa krastos,» savā ierastajā humora garā nosmej Jānis Klāviņš, bet nevar noliegt, ka teiktajā ir daļa patiesības. Klāviņu četri bērni kļuvuši par rīdziniekiem. Divi strādā, bet divi vēl studenta kārtā, un visi izskoloti un pabaroti, tieši pateicoties saimniecībai. «Meita studē uzņēmējdarbību, un mēs ceram, ka saimniecībā veidotais mārrutku pārstrādes cehs varētu būt viņai laba prakses vieta, kad tam pienāks laiks, kā arī iespēja nākotnē attīstīt savu biznesu Līdumos. Tieši ar tādu mērķi mēs šodien strādājam - lai būtu, ko atstāt bērniem. Vai viņi nāks? Domāju, ka jā,» saka Ineta.
Atbalsta savējos
Par to, ka lauksaimniecība vietējā mērogā tiek atzīta par būtisku tautsaimniecības daļu, liecina arī tas, ka Vecumnieku novadā joprojām tiek algoti trīs lauksaimnieku konsultanti, par ko brīnās citu novadu zemnieki, jo naudas trūkuma dēļ daudzvietu šos speciālistus vairs nealgo. Taču, pēc Stelpes lauksaimnieku teiktā, tieši šis speciālists viņiem ir pirmais cilvēks pagastā. Lauksaimnieku konsultante Aiga Saldābola Stelpē atbalsta savējos gan centienos veicināt ideju par zaļo novadu, gan ierosmē par aizliegumu audzēt jau minētos ģenētiski modificētos kultūraugus. «Mēs paši par sevi jau esam zaļi, jo ne Stelpes pagastā, ne novadā nav daudz lielsaimnieku, kas attīstītu intensīvo ražošanu. Un šis aizliegums mums ļautu līdzšinējo vidi saglabāt arī nākotnē. Vecumnieku novadā ir daudz videi draudzīgo saimniecību, pietiekami daudz tūrisma objektu, kas varētu iekļauties šajā kustībā, mēs gribam īstenot ieceri arī par Zaļā tirdziņa organizēšanu. Pirmās iestrādes jau ir. Apvienojoties novadā, iniciatīvas grupa Zaļais novads rīko izbraukumus uz visiem novada pagastiem, lai cits citu iepazītu, apskatītu, ko kur audzē un ražo, kā klājas kaimiņiem un kolēģiem. Tikšanās reizē Vallē notika arī pirmā tirgošanās. Šajos izbraukumos tad arī popularizējam ideju par Vecumnieku novadu kā zaļo novadu.»