Centrā pati arhitektūra
Kopš pasaulslavenā stārkitekta (arhitekta - zvaigznes) Rema Kolhāsa iecelšanas biennāles kuratora postenī pasaulslavenā nīderlandiešu arhibiroja OMA (Office for Metropolitan Architecture jeb Lielpilsētu apbūves biroja, dibināts 1975. gadā) līderis paziņojis arī izstādes vadmotīvu jeb tēmu - Pamati. Kolhāss: «Pamati - tā nebūs ekspozīcija par arhitektiem, bet pašu arhitektūru. Par šīs telpas un vides mākslas veidošanas elementiem, to vēsturi, par pašiem pamatiem, bez kuriem nav domājama neviena celtne vai būve - jebkurā laikmetā, ikvienam arhitektam. Durvis, grīda, griesti, ikviens laukums, pat lauks - tie ir arhitektūras pamati, ja izslēdzam filosofisko kategoriju - arhitektūru kā gaismas «savaldīšanu», koncentrēšanu cilvēka labā. Ir svarīgi laiku pa laikam atgādināt pašiem sev sava aroda un mākslas vēsturi, nacionālo skolu savdabības - arī tie ir pamati, uz kuriem mēs visi stāvam. Un tie ir ļoti daudzveidīgi.»
Urbānās vides filosofs
Rems Kolhāss ir arhitektūras Nobela - 2000. gada Prickera prēmijas laureāts, viņa īpašumā jau ir viena Venēcijas Zelta lauva - par ieguldījumu pasaules arhitektūrā (2010), vieni no svaigākajiem Kolhāsa realizētajiem projektiem ir Rothschild Bank Londonā, Pekinas Televīzijas Centrs CCTV, Dallasas WyLy Theatre ASV, patlaban tiek pabeigts OMA projektēts G-Star galvenais birojs Amsterdamā un multifunkcionāla hibrīdbūve Roterdamā. Kolhāss savu ideju piedāvāja arī Laikmetīgās mākslas muzejam Andrejsalā Latvijā, kura gan pagaidām palikusi kā spilgts «papīra arhitektūras» paraugs. OMA piedalās arī Maskavas aglomerācijas izstrādes projektu starptautiskā konkursā, Krievijas galvaspilsētas leģendārajā Gorkija atpūtas parkā pēc Kolhāsa projekta staļinlaika restorānu Gadalaiki pārbūvē par modernās mākslas galeriju Garāža. Kolhāss pārprojektējis arī vienu Ermitāžas korpusu Pēterburgā. Kā vieslektors šis asprātīgais arhitektūras un urbānās vides filosofs regulāri klausāms Maskavas jauno ideju un radošuma centrā - skolā Strelka.
Kolhāss sola abas galvenās Venēcijas arhitektūras biennāles norises vietas XII-XVI gadsimta Venēcijas Arsenālu (proti - slavenās kuģu un ieroču noliktavas) un milzīgo Itālijas Nacionālo paviljonu Dārzos (Giardini) pārvērst par aizraujošu un atraktīvu ceļojumu arhitektūras vēsturē, turklāt tādu voyage, kas būtu interesants ne tikai profesionāļiem, bet arī parastiem skatītājiem. 14. VAB projekta izmaksas patlaban lēš uz 17 miljoniem eiro.
Var, protams, šajā Kolhāsa vēlmē «atraktivizēt arhitektūru» meklēt izdabāšanu Venēcijai kā tūristu miljona «uzlidojuma» vietai vasarā, taču Kolhāss atbild ar joku - pretargumentu: arhitektūra nudien ir vienīgā māksla, kuru «lieto» ikviens šīs planētas iemītnieks. Tātad - arhitektūra ir cilvēkiem, nevis cilvēki - arhitektūrai. «Arī tas ir pamats domāšanai, ko, kā un kam būvēt,» - tā 14. Venēcijas arhitektūras biennāles kurators Rems Kolhāss.