Katrai dalībvalstij ir tiesības atsevišķām preču un pakalpojumu grupām piemērot samazinātas PVN likmes. Šāda prakse ir izplatīta daudzās ES dalībvalstīs, izņēmums ir, piemēram, Dānija, kas nepiemēro nekādas pazeminātās likmes, un standarta PVN likme ir 25%. Daudzas dalībvalstis, ieskaitot Latviju, piemēro 1-3 samazinātās likmes dažādām produktu un pakalpojumu grupām, tostarp pārtikai. Tādas valstis kā Malta un Lielbritānija pārtikai piemēro nulles likmi. Tajā pašā laikā ekonomistu vidē notiek diskusijas, cik efektīva ir samazināto likmju piemērošana un vai tā nekropļo ekonomiku. Tiek arī uzsvērts, ka sadrumstalota PVN piemērošana (ar daudziem izņēmumiem) padara sarežģītu un dārgu šā nodokļa administrēšanu. Arī nodokļu krāpniecības shēmas bieži ir saistītas tieši ar PVN.
Jau 2011. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar ziņojumu par PVN un šā nodokļa attīstību nākotnē, kura galvenais vēstījums - ES ir jāvirzās uz skaidrāku un caurskatāmāku PVN sistēmu, kurā tiek ierobežota samazināto likmju piemērošana.
«Ekonomiskie pētījumi liecina, ka samazinātās likmes bieži nav efektīvākais līdzeklis noteiktu politisko mērķu sasniegšanai, it īpaši lai nodrošinātu ienākumu pārdali par labu trūcīgajiem un panāktu lielāku sociāli vēlamo preču patēriņu. Pazeminātās likmes paredz nozīmīgas subsīdijas no valsts puses, un, atsakoties no tām, standarta PVN likmi būtu iespējams pazemināt par 1,9 līdz 7,5 procentpunktiem. Pagātnē ieviestajām pazeminātajām likmēm (XX gs. 60.-70. gados - red.) šodien ir tikai ekonomiku kropļojošs raksturs, jo mainījusies tautsaimniecības struktūra un vide,» teikts EK paziņojumā.
Arī OECD pētnieki 2011. gada pētījumā par PVN norāda: «Samazinātās likmes nav efektīvs veids, kā atvieglot nodokļu slogu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Daudz iedarbīgāk būtu piemērot vienu standarta PVN likmi un ieviest kompensējošus mehānismus, kas mērķēti uz ienākumu palielināšanu tieši nabadzīgākajām mājsaimniecībām.»
Tajā pašā laikā EK ir paziņojusi, ka neviena dalībvalsts netiks piespiesta atteikties no pazeminātajām likmēm. Tiesa, tiek izteikts aicinājums izvērtēt, cik tās ir pamatotas un ekonomiku un konkurenci nekropļojošas.