Jāsaka, tas nav atkarīgs tikai no LTRK, bet arī no tiem politiķiem un ierēdņiem, kuriem jāuzklausa uzņēmēju viedoklis. Tomēr nevar noliegt, ka iespēju likumu izstrādi ietekmēt kļūst arvien vairāk. Sociālie partneri aizvien vairāk tiek uzklausīti gan valdībā, gan arī dažādu ministriju līmenī. Piemēram, ar Finanšu ministriju un ar Ekonomikas ministriju LTRK izveidojusies ļoti laba sadarbība. Arī ar premjeru Valdi Dombrovski ir laba sadarbība. Tomēr joprojām bieži gadās, ka uzņēmējus politiķi un valdība neuzklausa un bez dialoga ar nozarēm tiek pieņemti lēmumi, vispār neizvērtējot sekas, pie kādām šie lēmumi novedīs. Grūti teikt, kāpēc mūsu valstī tas tā notiek. Gribētos, lai valdība un kopumā politiķi vairāk ieklausās uzņēmējos un domā tālredzīgāk, jo izmaiņām nodokļu sistēmā raksturīgas sekas, kuras bieži vien uzreiz neizpaužas, bet ekonomiku ietekmē ilgtermiņā.
Kas būtu jāmaina Latvijas nodokļu sistēmā?
Es uzskatu, ka nodokļu sistēma ir instruments ekonomikas attīstīšanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmējiem būtu izdevīgi ieguldīt ražošanā, ieguldīt savos uzņēmumos, lai varētu algot vairāk darbinieku, lai cilvēkiem būtu izdevīgāk strādāt, nevis saņemt pabalstus.
Ja algas nodokļi būtu mazāki, uzņēmēji varētu nodarbināt lielāku cilvēku skaitu, samazinātos pelēkā zona, būtu mazāk aplokšņu algu, līdz ar to situācija daudzās nozarēs kļūtu godīgāka. Arī naudas ieguldīšanu uzņēmumā vajadzētu veicināt. Igaunijā, ieguldot peļņu biznesā, uzņēmējam samazinās nodokļu nastu. Tomēr galvenais, par ko būtu jādomā, ir tas, lai darbinieki varētu saņemt uz rokas pēc iespējas lielāku naudas summu, lai nodokļos aizietu mazāka algas daļa, jo dzīves dārdzība aizvien aug.
Pieļaujat, ka būtu atbalstāma pievienotās vērtības nodokļa palielināšana, lai varētu samazināt darbaspēka nodokļus?
Es uzskatu, ja darbaspēka nodokļi tiks samazināti, ja cilvēki saņems vairāk naudas, tad varēs nopirkt kvalitatīvāku pārtiku, varēs nopirkt ko vairāk bērniem, tērēs vairāk un daudzās nozarēs apgrozījums augs. Galvenais, lai summa, ko tērēt, būtu lielāka, no tā ieguvēji būtu visi. Gribu gan teikt, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā uzņēmējam ir smaga, nedraudzīga.
Kādēļ šāds vērtējums - uzņēmējdarbības vide ir smaga?
Uzņēmējdarbības dokumentācijas kārtošana ir ļoti sarežģīta. Jaunienācējs biznesā, kurš nodibina savu pirmo uzņēmumu, jo viņam ir laba biznesa ideja, apjūk, sastopoties ar birokrātisko slogu. Likumi nav saprotami. Nav īsti normāli, ka pat juristi un grāmatveži, lasot likumus, nesaprot, kas tur ir pateikts. Uzņēmējam vajadzīga armija ļoti izglītotu, pieredzējušu grāmatvežu, kuri Latvijas likumu formulējumus vispār iztulko saprotamā valodā. Piemēram, patlaban ir jaunas prasības saistībā ar kases aparātiem, un pat uzņēmējs ar pieredzi, lasot normatīvos dokumentus, nevar saprast, tieši kas tajos prasīts. Viss ir tiktāl samudžināts, ka nevar saprast, kā atmudžināt. Turklāt nereti rodas iespaids, ka likumus raksta cilvēki, kuri domā par kaut kādu ideālu situāciju, kas pilnībā neatbilst dzīves realitātei. Vēl jāņem vērā tas, ka XXI gadsimtā situācija mainās tik strauji, ka tikmēr, kamēr kādu likumu pieņem, jau apstākļi mainījušies. Esmu sastapusies arī ar to, ka pat Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar izskaidrot normatīvo aktu prasības, jo vienkārši normatīvi akti ir daudznozīmīgi saprotami. Problēma nav VID kompetences līmenī. Salīdzinot ar XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, VID tiešām kļuvis uzņēmumiem draudzīgāks, turpretī likumi kļuvuši sarežģītāki. Arī Eiropas Savienības (ES)direktīvas un regulas bieži vien tiek tulkotas pārcentīgi.
Latvijas ekonomikai noteikti nāktu par labu, ja vieglāka un vienkāršāka tiktu padarīta situācija tieši biznesa aizsācējiem. Lai uzņēmīgs cilvēks, kuram ir laba ideja, varētu atvērt savu mazo kafejnīcu, savu mazo frizētavu vai nelielo veikalu un nopelnīt iztiku sev un savai ģimenei. Valstij tad nevajadzētu domāt, kā šiem cilvēkiem pabalstus samaksāt, jo viņi paši varētu sevi uzturēt.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka labprātāk izvēlas būt darba ņēmēji, nevis veidot savu biznesu. Jūsuprāt, kāpēc?
Uzskatu, ka iemesls rodams nevis cilvēku raksturā vai izglītībā, bet tieši Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Ja uzņēmējdarbības vide būtu labāk sakārtota un vienkāršāka, tad arī būtu vairāk cilvēku, kuri uzdrošinātos savu biznesa ideju īstenot dzīvē. Ja mazajam biznesam nebūtu jācīnās ar tik spēcīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem, tas labāk attīstītos un būtu spējīgs pastāvēt ilgtermiņā. Šaurai nišai, orientējoties uz kādu konkrētu patērētāju grupu vai pieprasījumu, tieši mazais bizness ir ļoti piemērota forma.
Kur jūs pati pirms gadiem divdesmit guvāt pārliecību, ka jāveido savs bizness?
Es biju jauna, uzņēmīga un drosmīga. Man pirmās prakses tirdzniecībā bija vēl pirms 20 gadu vecuma, un sākt no pašiem pamatiem ir ļoti noderīga pieredze. Man dzīvē noteikti tas daudz palīdzējis. Turklāt ļoti palīdzējis ir reāls skats uz lietām, kas nodrošinājis to, ka bizness attīstījies ļoti samērīgi, nav bijuši pārspīlējumi, ka vajag paplašināties ļoti strauji, un tieši tas, ka nav bijušas pārspīlētas ambīcijas, devis stabilitāti. Protams, svarīgi ir neieslīgt pašapmierinātībā un domāt par to, kā nākotnē būt konkurētspējīgiem un būt arī konkurētspēcīgiem.
Uzņēmēji Dienai pauduši pat diametrāli pretējus viedokļus par iespējām atrast darbiniekus. Daži apgalvo, ka strādātgribētāji rindā stāv, citi sūdzas, ka darbinieku trūkst.
Kopumā vērtējot, varu teikt, ka man ar darbiniekiem ļoti paveicies, daudzi strādā jau gadiem ilgi, tomēr, kad nepieciešams pieņemt jaunus darbiniekus, es priecātos par lielāku pretendentu izvēli. Nāk jau darbā pieteikties jaunieši, kuri beiguši izglītības iestādes tirdzniecības jomā, bet gribētos, lai šie jaunieši būtu sagatavotāki profesionālāk. Labu, patiešām labu pārdevēju ir maz.
Kur ir vājais punkts - neatbilstošs komunikācijas stils vai neprasme strādāt ar finanšu norēķiniem?
Galvenais, kas nepieciešams pārdevēja darbam, ir tas, lai cilvēks būtu draudzīgs un gatavs palīdzēt, lai spētu saprast pircēju gaumi un intereses, iedziļinātos tajās. Nenoliedzami pārdevējiem ikdienā sanāk sastapties ar dažādiem pircēju garastāvokļiem, līdz ar to svarīga ir arī nosvērtība.
Patlaban daudzi uzņēmumi, kuri strādā arī tirdzniecībā, apgalvo, ka liels izaicinājums ir eiro ieviešana.
Protams, tieši tirdzniecībā strādājošiem uzņēmumiem līdz ar eiro ieviešanu ir visvairāk, ko darīt. Cenas jau tiek rēķinātas divās valūtās. Cenu zīmes veikalos jau izliktas. Eiro ieviešanas pasākumu praktiskajā darbā iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, un uzņēmējiem par to jāmaksā. Tas nav viegli, turklāt neviens no mums nezina, kā ar abām valūtām veiksies tajā periodā, kad tikko būsim ieviesuši eiro, nezinām, kā pārdevēji nākamā gada sākumā tiks galā ar norēķiniem divās valūtās. Jācer, ka iedzīvotāji iespējamās problēmas šajā periodā uztvers saprotoši.
Esat aprēķinājuši, cik jūsu uzņēmumam eiro ieviešana izmaksās? Vērienīga lielveikalu tīkla vadītājs Dienai sacīja, ka izmaksas būs 150 tūkstoši latu.
Tik liela summa nebūs nepieciešama, jo mums ir daudz mazāk veikalu. Tomēr nenoliedzami tās ir ļoti iespaidīgas summas, ar kurām jārēķinās, lai nodrošinātu pāreju uz eiro. Redzu, ka valsts mērogā apjomīgas summas tiek tērētas, lai reklamētu eiro, kaut arī ir jau izlemts, ka eiro Latvijā tiks ieviests. Piekrītu tam, ko jau teica citu nozaru pārstāvji, ka valstij eiro ieviešanas procesā vajadzētu vairāk atbalstīt uzņēmējus, nevis tērēt naudu pieņemta lēmuma reklāmai.
Gribu uzsvērt, ka ES fondu nauda tirdzniecībai kā nozarei iepriekšējā ES fondu piešķiršanas periodā vispār nebija pieejama, lai gan tirdzniecībā tiek nodarbināti ļoti daudzi cilvēki, bet nauda nepieciešama gan uzņēmēju, gan arī darbinieku izglītošanai.
Jaunajā periodā ES nauda tirdzniecībai būs pieejama?
Es ceru, ka šāda iespēja radīsies.
Runājot par reklāmu, jūsu vadītais uzņēmums reklāmai novirza ievērojamus finanšu līdzekļus, vai arī uz reklāmas rēķina taupāt?
Mēs reklāmai tērējam diezgan daudz naudas, bet zinu, ka attiecībā uz reklāmu vienmēr jāievēro samērīguma un saprātīguma principi. Reklāmai var iztērēt ļoti daudz naudas, arī negūstot atdevi, tāpēc nauda reklāmā jāiegulda gudri.
Esat atvēruši interneta veikalu. Cik lielu daļu no apgrozījuma patlaban nodrošina interneta tirdzniecība?
Pagaidām noteikti nenodrošina būtisku daļu no apgrozījuma, bet mūsu mērķis ir iet līdzi laikam, lai informācija par jaunumiem nonāktu pie pircējiem arī ar interneta palīdzību. Ir jau arī internetā piedāvātajām precēm radušies labi pircēji. Interneta veikalā cilvēki var, neizejot no mājas, apskatīt to, ko vēlētos iegādāties, un uz veikalu nāk, kad pieņemts lēmums, tieši ko iegādāties. Ne vienmēr arī pārdevējs var pircējiem izstāstīt tik daudz par precēm, kā iespējams izlasīt internetā.
Atverat arī jaunus veikalus. Kā izvērtējat, vai vieta ir pareizi izvēlēta, jo vieta veikalam ir būtiskākais veiksmes faktors?
Taisnība, vieta ir vissvarīgākais veiksmes faktors, no veikala atrašanās vietas atkarīgs, vai nu cilvēki nāk uz konkrēto veikalu, vai arī nenāk. Patlaban mums ir desmit veikali, kas izvietoti Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Es teiktu, ka visi veikali ir ļoti stabili - arī ārpus Rīgas esošie. Ir pieredze, rūdījums, zināšanas, kas palīdz aizvien labāk strādāt. Ļoti svarīga ir gudra preču izvēle - lai preces būtu skaistas, interesantas, pircēju uzmanību piesaistošas, lai būtu jaunumi.
Tomēr visi jūsu veikali atrodas lielajās pilsētās. Atvērt veikalu, piemēram, Cēsu mēroga plisētā nebūtu rentabli?
Visticamāk, nebūtu gan rentabli. Ārpus Latvijas lielajām pilsētām, it īpaši laukos, cilvēku kļūst aizvien mazāk. Protams, varam cerēt, ka cilvēki atgriezīsies savās kādreizējās dzīvesvietās reģionos, bet jādomā reāli, rūpīgi jāpasver, kur ieguldīt, investēt un atvērt jaunus veikalus. Reģionu pilsētās mums ir sadarbības partneri - arī Cēsīs. Patlaban vērojama tāda tendence, ka mazajiem veikaliem reģionos nav viegli, ienāk lielveikali, un mazajiem veikaliem jādomā, kā ar lielveikaliem sadzīvot. Daudzi mazie veikali pat beiguši darbību. No pircēju viedokļa raugoties, ir savi plusi lielveikaliem, savi - mazajiem veikaliem, kur apkalpošana ir daudz personiskāka, kur var nopirkt to, ko tiešām vēlies, nevis to, ko ar akcijām cenšas piedāvāt.
Par kādu summu patlaban ir vidējais pirkums jūsu veikalos?
Ir ļoti liela atšķirība. Vidēji no 10 līdz 20 latiem.
Mājas interjera preces, arī trauki ir tā preču grupa, kas labi parāda iedzīvotāju pirktspēju. Pēc makroekonomikas datiem redzam, krīze ir pārvarēta, bet kā jūs teiktu?
Patlaban cilvēkiem gribas sevi iepriecināt, viņi izvēlas skaistas, kvalitatīvas preces par loģisku cenu. Labajos gados, kad vieglāk nāca nauda, gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi pirka vairāk, krīzes laikā pirka stipri mazāk, tagad krīze pārvarēta, bet labo pirmskrīzes gadu līmenis noteikti nav sasniegts, līdz tam vēl tālu, un mēs pat nezinām, vai labo gadu situācija tik drīz pienāks.