Latvijā pētījumi par dzīvojamā fonda kvalitāti pēdējos gados nav veikti. Ekonomikas ministrijas pārstāve Daiga Grūbe teic, ka pēdējais pētījums ir par 2006.-2008. gadu. Pirms mēneša gan ministrs Daniels Pavļuts esot uzdevis rast iespēju šādu analīzi veikt atkārtoti.
Pētījumu neesamību kā problēmu izceļ Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis, sakot, ka tas ir iemesls, kāpēc viennozīmīgi norādīt uz kādu tendenci nav iespējams. «Šausmīgi traģiskais notikums ir indikators tam, ka ne viss šai nozarē ir kārtībā,» teic G. Princis. Rīgas būvvaldes dati par izsniegto dzīvojamo māju būvatļauju skaitu gan rāda tendenci - pēc neliela krituma 2010. gadā būvatļauju skaits pieaug, pērn atkal pārsniedzot tūkstoti.
Galvenā bīstamība
Ir virkne jauno projektu, kurus iesāka būvēt tā sauktajos treknajos gados, taču krīzes dēļ iesaldēja. Laika zobs pusiesāktajām būvēm par labu nenāk, tomēr eksperti norāda, ka apdraudējumu cilvēku dzīvībām šis faktors neradīs. «Tādiem projektiem ļoti rūpīgi tiek veikta tehniskā ekspertīze. Pēc tam tos nodod projektētājiem, kuri piemeklē risinājumus. Par dzīvojamām mājām satraukties nevajadzētu - ne tur ir tik lieli laidumi, arī slodzes nav tādas, kādas bija šajā veikalā,» saka S. Meierovics. Citādās domās ir bijušās būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons, kurš saka - vajadzētu veikt apsekošanu mājām, jo sevišķi lielpaneļa ēkām, kas celtas pirms 40 gadiem. «Būtu svarīgi, lai pašvaldības un visas tās institūcijas, kas ir atbildīgas par šīm būvēm, pievērstu tām nopietnāku vērību. Teikt, ka tās noteikti sabruks, es negribu, bet tām tagad būtu jāpievērš vislielākā vērība,» norāda L. Jākobsons.
Būvinženieris V. Kopitins Dienai pauž uzskatu, ka ar likumiem nozarē viss ir kārtībā, tomēr problēma rodas, tos neievērojot. Netiek pienācīgi izvērtēta būvdarbu bīstamība. «Ir taču jābūt veselajam sapratām,» izsaucas būvinženieris, kā piemēru minot jaunceltni Rīgā, Pūces ielā, netālu no Mēbeļu nama. «Tur ēkai, kas jau nodota ekspluatācijā, no lodžijas sāka krist apstiklojums. Tas notika tāpēc, ka celtnieki gāja pasūtītāja pavadā un konstrukcijā izmantoja pašu lētāko lodžiju norobežojumu, tādu, kas piemērots tikai vienstāvu ēkām. Par laimi, neviens negāja bojā, bet traumas bija nopietnas,» incidentu gada sākumā atceras V. Kopitovs. Arī traģiskajā Zolitūdes Maximas projektā, kura otrā kārta vēl nav nodota ekspluatācijā, jau tagad ir plaisas.
Ceļ nepiemērotās vietās
Daudzkārt problēmas ar ēku drošību rada arī vietas izvēle. Piemēram, dzīvojamās mājas tiek būvētas pat applūstošās teritorijās. Ogres pašvaldībai jau nācies šo jautājumu risināt - pēc pavasara plūdiem Ogres upē tagad lemjot par šādu ēku atpirkšanu. Ledus sablīvējumi var radīt tik nozīmīgus postījumus ēkai, ka tā var pat sabrukt. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors Uģis Bratuškins teic, ka pašvaldību kompetencē ir neatļaut šādu būvniecību. Apbūve tuvu upju gultnēm, palieņu pļavās un purvainās vietās redzama arī pie Mazās Juglas, Ogres šosejas, teritorijā starp Lielupi un Rīgas apvedceļu. Tāpat galvaspilsētā daudzviet ir vājas pretestības grunts un purvainas vietas, kur īpaši svarīga ir stabilu ēkas pamatu izbūve, norāda Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas vadītājs Raimonds Eizenšmits. Pretējā gadījumā celtne var sākt deformēties un plaisāt. Tāpēc ēkas būvē pat vairāk nekā uz 30 metru gariem pāļu pamatiem, tādi ir, piemēram, Arēnai Rīga.