Ir, protams, pamats satraukties par šo cilvēku sev radīto apdraudējumu, taču daudz lielākam riskam viņu uzvedības dēļ ir pakļauti līdzbraucēji un arī visi citi satiksmes dalībnieki - gājēji, riteņbraucēji, citās automašīnās esošie. Tos, kas raduši braukt dzērumā, diemžēl ne ar kādām kampaņām pārliecināt nevar, jo tie vadās pēc atrunas: «Re, es tik daudzas reizes esmu braucis un nekas taču nenotika!» To, ka tā var būt tikai līdz vienam, bet liktenīgam brīdim - nesaprot. Tāpēc organizēta sabiedrības iesaiste cīņā pret šo sērgu ir īpaši būtiska. Un tas attiecas ne tikai uz riska periodiem, kā, piemēram, Jāņu brīvdienas. Otras «zāles», kas varētu līdzēt atturēties no braukšanas ar automašīnu dzērumā, ir daudz bargāku sodu noteikšana par šo pārkāpumu. Un te nav runa par tiesību atņemšanu, naudas sodu, ko daļa dzērājšoferu tā arī nekad nesamaksā, vai auto atņemšanu. Skaidrs, ka sodam jābūt tādam, ko saprot un respektē arī tādi, kam, kā krievi saka, jūra līdz ceļiem. Tam jābūt reālam un galvenais - ātri piespriežamam cietumsodam vai piespiedu darbam. Un, protams, no Ceļu policijas gribētos sagaidīt daudz lielāku aktivitāti, tieši uz alkohola klātbūtni kontrolējot no dažādiem masu pasākumiem un atpūtas vietām braucošos.
Diena