No nulles mēs nesāksim. Mums ir konkrēta ģimenes ārsta nosūtījums uz mamologa ķirurga konsultāciju, jo iepriekš it kā ir konstatētas indikācijas. Proti, tagad ir jāsaprot, vai audzējs krūtī ir ļaundabīgs vai labdabīgs, ko darīt tālāk. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centrā ķirurga mamologa konsultācija ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksājot 4,27 eiro. Var tikt arī bez ārsta nosūtījuma, taču tad ir jāmaksā 28,46 eiro. Tomēr šis piedāvājums patiesībā ir tikai skaista dekorācija mājaslapā. «Nē, mēs diemžēl jūs nevaram pieņemt, jo mums ir kvotu pārtēriņš,» atbild reģistratūrā. Prasu, ko tas nozīmē. «Mēs esam jau iekāpuši nākamā gada kvotās,» paskaidro slimnīcas darbiniece. Uz jautājumu, vai nevar pierakstīties vismaz uz nākamā gada janvāri, kad it kā sākas jaunā kvotu sezona, viņa atbild noliedzoši. Janvārī tad arī jāzvana. Krūts slimību centra darbiniece aicina sazvanīties ar Onkoloģijas centru.
Sākumā liekas, ka šeit veiksies labāk. Ļoti laipna jaunas meitenes balss jautā, vai konsultācija pie mamologa ķirurga ir pirmreizēja. Saņēmusi apstiprinošu atbildi, viņa norāda citu tālruņa numuru. Uz jautājumu, kāpēc nevar pierakstīties reģistratūrā, viņa teic, ka tāda esot slimnīcas sistēma. Zvanot uz norādīto numuru, klausuli paceļ sieviete ar ne tik laipnu balsi. Izrādās, viņa ir sekretāre un nesaprot, kāpēc zvanu uz šo numuru. Sieviete nosauc to pašu reģistratūras tālruni, uz kuru zvanīju jau sākumā. Pierakstīties tā arī neizdodas.
Tādas pašas sekmes ir, zvanot uz Veselības centru 4 (VC4), kur tas ir tikai maksas pakalpojums.
Ne tikai krūtīm
Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide par notikušo skumji rausta plecus. Tādas situācijas piedzīvo ne tikai pacienti, kas vēlas pieteikties uz konsultāciju pie mamologa. Būtībā runa esot teju par visiem pierakstiem uz konsultācijām vai ultraskaņas, fibrogastroskopijas, datortomogrāfijas un daudziem citiem izmeklējumiem. Bieži kvotas ir beigušās jau pēc pirmajiem trim četriem gada mēnešiem. S. Veide arī atklāj, ka tik daudz sūdzību par rindām kā šogad viņa sen nav saņēmusi.
«Varu tikai nopūsties. Viss paliek uz ģimenes ārstu un pacientu pleciem. Ja pacients ir gatavs maksāt pats, šīs pārbaudes ir iespējams veikt ātrāk. Bet ko lai dara pensionāri, trūcīgie, daudzbērnu ģimenes? Viņi izmeklējumus gaida mēnešiem. Tas mums rada bažas, jo slimība progresē. Liela daļa no viņiem nokļūst stacionārā kā akūti pacienti. Valsts par šādiem akūtiem gadījumiem iztērē krietni vairāk, nekā tad, ja problēmu konstatētu savlaicīgi.»
Netic, ka iztērēts
Lai veselības iestādes spētu nodrošināt valsts apmaksātos pakalpojumus, līgumus ar tām slēdz Veselības ministrijas pakļautībā esošais Nacionālais veselības dienests (NVD). Tā speciāliste Māra Āboliņa Dienai skaidro, ka līgumā katru gadu tiek norādīts sniedzamo pakalpojumu apjoms dažādās pakalpojumu programmās. Viņa klāsta, ka tas tiek noteikts, ņemot vērā pieejamo finansējumu, pakalpojuma pieprasījumu un dažādus citus faktorus.
«Ārstniecības iestādes uzdevums ir sadalīt šo pakalpojumu apjomu un vienmērīgi sniegt visa gada garumā. Ārstniecības iestādes saņem finansējumu katru mēnesi, kas sastāda aptuveni 1/12 daļu no gada finansējuma. Līdz ar to nevar būt, ka iestādēs viss gada finansējums ir jau iztērēts. Ir gadījumi, kad veidojas līguma atsevišķu pozīciju pārstrāde vai neizpilde. Informācija par to tiek apkopota, analizēta, un katru gadu pēc sešiem un deviņiem mēnešiem tiek pārskatīti līgumi ar iestādēm, lai pakalpojumu pieejamību izlīdzinātu,» stāsta M. Āboliņa.
Viņa min vairākus iemeslus, kāpēc veidojas tik garas rindas. Pirmkārt, pieprasījums ir lielāks nekā ārstniecības iestāžu spēja nodrošināt pakalpojumu. Tāpat arī paši pacienti neesot bez vainas, piesakoties vienlaicīgi vairākās iestādēs uz vienu un to pašu izmeklējumu un līdz ar to laupot iespēju citiem. Viņa norāda, ka interneta vietnē rindapiearsta.lv ir iespējams noskaidrot, kur vajadzīgo pakalpojumu var saņemt ar ārsta nosūtījumu, kā arī to, ar cik garām rindām jārēķinās. Tomēr, kā pārliecinājās Diena, sniegtajā informācijā ir visai sarežģīti orientēties. Vēl ir iespēja piezvanīt uz NVD tālruni.
M. Āboliņa atklāj, ka onkoloģijas pacientiem, kuriem nepieciešama pirmreizējā konsultācija, tā ir jānodrošina 10 darbadienu laikā. Dienas neveiksmīgie mēģinājumi atklāja citu ainu. Skrīninga izmeklējumi esot pieejami ārpus kvotām. To var izmantot, ja sieviete saņēmusi uzaicinājuma vēstuli vai ārsta nosūtījumu. M. Āboliņa norāda, ka NVD sūdzības par pieejamību nav saņēmis. Tomēr S. Veide atzīst, ka arī šeit realitātē ir citādi: «Dzīvē tas nedarbojas. Man neskaitāmas pacientes ir atzinušas, ka arī šeit ir ārkārtīgi lielas rindas. Tas tiešām ir izmisums.»
Šogad paredzētais finansējums sekundārajai ambulatorajai veselības aprūpei tiek prognozēts vairāk nekā 175 miljonu eiro apmērā.