«Es nevēlos kaitēt ASV un Vācijas attiecībām ar novērošanas programmām, kas apdraudētu komunikāciju un uzticību, kura valda mūsu starpā,» B. Obama uzsvēra intervijā Vācijas telekanālam ZDF. «Kamēr vien es esmu ASV prezidents, Vācijas kanclerei par to nebūs jāuztraucas.»
B. Obama lika noprast, ka amerikāņu specdienesti, tāpat kā citu valstu izlūkdienesti, aizvien ir ieinteresēti informācijā par citu valdību nodomiem. «No izlūkdienesta nav nekādas jēgas, ja vienīgā informācija, ko tas drīkst iegūt, ir tā, ko var izlasīt arī The New York Times vai Der Spiegel.» Tomēr prezidents norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā tālruņa noklausīšanās vairs neatkārtosies.
Intervija tika pārraidīta dienu pēc tam, kad B. Obama pavēlēja iegrožot ASV izlūkdienestu spiegošanas aktivitātes. Ierobežojumu virknē noteikts, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) neizspiegos to valstu līderus, ar kurām ASV saista tuvas attiecības.
Pagājušajā gadā medijiem noplūdinātā informācija atklāja, ka ASV izspiegojušas sabiedroto valstu līderus, tostarp A. Merkeli. Ziņas Vācijā izsauca sašutuma vētru, apdraudot Vašingtonas un Berlīnes attiecības. Informāciju noplūdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) bijušais analītiķis Edvards Snoudens, kurš radis patvērumu Krievijā, jo dzimtenē viņam izvirzītas apsūdzības.